Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 18. p.: Nav jāuzdod sev jautājumi par pārējiem veidojumiem, izņemot cilvēku. Cilvēks – visas radības centrs, bet pārējām būtnēm nav personīgās nozīmības un vērtības, izņemot to, cik tās ir noderīgas cilvēkam viņa ceļā uz pilnības sasniegšanu. Tāpēc tās paceļas augšup un nolaižas kopā ar viņu bez jebkāda aprēķina attiecībā uz sevi.

Tāpat taisnās gaismas pirmās trīs stadijas veido un atbalsta ceturto. Tās atbilst nedzīvai, augu un dzīvnieciskajai dabai, tai pašā laikā ceturtā stadija pauž cilvēcisko pakāpi. Šī pakāpe izjūt samazinājumu, atgriezenisko gaismu un pielīdzināšanos Radītājam – tieši ar trīs iepriekšējo stadiju palīdzību. Lūk, tāpēc nedzīvā, augu un dzīvnieku daba paceļas un nolaižas kopā ar cilvēka līmeni. Tad, kad viņš sasniedz pilnību – protams, arī tie iekļaujas šajā stāvoklī.

Kā sacīts: „Vilks dzīvos līdzās jēram, un tīģeris gulēs līdzās kazlēnam”. Atdeves forma, sākot valdīt cilvēkā, nostiprināsies arī visā pārējā realitātē.

Šodien mēs vēlamies uzlabot ekoloģiju, samazināt apkārtējas vides piesārņojumu, taču līdzās tam tuvākajā nākotnē mūs gaida plūdi, vulkānu izvirdumi un citas kataklizmas, kas atgādina to, kas notika uz Zemeslodes pirms miljardiem gadu. Jāsaprot, ka nedzīvajā, augu un dzīvnieku dabā mēs neko nespēsim izlabot tiešā veidā.

Tikai izlabojot cilvēcisko līmeni, mēs līdzsvarosim arī pārējās dabas daļas. Tās paceļas augšup un nolaižas kopā ar cilvēku. Lai cik uzlabotu pasauli sev apkārt, tā uzsmaidīs mums tikai tad, kad mēs izlabosim sevi.

No nodarbības pēc „Priekšvārda Zoar Grāmatai”, 03.07.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment →