Tad, kad mūsos atklājas garīgā redze, mēs sākam patiešām redzēt un pakāpeniski saprast visu skaidrāk, ka viss atkarīgs no „vietas”, vēlmes, tas ir, dziļuma detaļu skaita, kas man atklāj garīgo realitāti un demonstrē, cik lielā mērā esmu saistīts ar citiem. Viss ir atkarīgs no šo detaļu skaita, bet galvenais – no to spēka, no savienošanās spēka.

Katrs no mums atklāj dažādas savas egoistiskās uztveres detaļas, taču atsakās no sava egoisma, lai savienotos ar citiem. Sanāk, ka manā vēlmē parādās dobums attiecībā pret cita cilvēka vēlmes izliekuma daļu, bet manas vēlmes izliekuma daļa atbilst viņa dobumam. Tadā veidā mēs savienojamies, katrs „atceļot” sevi attiecībā pret citu.

Sanāk, ka esmu atteicies no personīgajām interesēm, lai savienotos ar viņu. Taču viņš savā uztverē atklās šos izliektos mana egoisma zobus un „atcels” sevi, lai savienotos ar mani. Tādējādi mēs neiznīcinām savu egoismu, bet pastāvīgi to izmantojam, lai savienotos caur vēl lielākiem izliektiem zobiem un dobumiem. No šādu saikņu daudzuma ir atkarīga mūsu uztveres jutība, smalkums un tās spēks, tāpēc mēs atklājam tajā arvien vairāk detaļu.

Tā tiek veidota kopējā tilpne sabiedrības interešu vārdā. Jo vairāk es atklāju kopējās vajadzības, jo vairāk varu „atcelt” sevi un savienoties ar citiem. Taču pēc tam man jāpadomā, kamdēļ es to daru? Lai atklātu Šhinu. Šeit man jāsasniedz vēl viens, iekšējais savienojums daudz augstāka mērķa vārdā, atklājot, ka tas ir Radītājs.

Radītājs nav personība, bet īpašība, kas izpaužas manu noskaidrošanu rezultātā. Gluži kā augstāka sfira Keter, kuru es atklāju pēc tam, kad esmu noskaidrojis visas tam iepriekšējās sfirot. Gluži kā mīlestības bauslis, līdz kurai mums jānonāk, taču no otras puses, neesam spējīgi to izdarīt. Tā atklājas mums pati, ja izpildām visus iepriekšējos baušļus.

Tas pats attiecas uz savienošanos. Ja es ar savu punktu sirdī strādāju grupā un savienojos ar biedriem, tad šīs savienības iekšienē visos četros līmeņos atklāju viņu iekšējo sakni, kas dēvēta par Šhinu. Šhina nozīmē Radītāja atklāsmi.

Es pats nevaru izveidot šo pēdējo līmeni – Keter, atdodošo. Tas atklājas pateicoties tam, ka es veicu savus četrus soļus tam pretī.

Sanāk, ka izdarīju visu, kas no manis bija atkarīgs, esmu atklājis četrus līmeņus un savienošanās formas saviem spēkiem, un tad atklāju Keter līmeni, virs kura nevaru strādāt pats. Tā arī ir Šhina. No manas puses es pabeidzu visu darbu, bet pēc tam mani gaida atradums, kā sacīts: „Pielika pūles – un atrada”.

No nodarbības pēc raksta no grāmatas „Šamati”, 13.06.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība | Add Comment →