Jautājums: Pastāv divi spēki: viens – virzīts uz apvienošanos, labestību; cits – uz postījumiem, nāvi. Patreiz cilvēce nenovēršami virzās uz bifurkācijas punktu, kad jāapstājas, jo tālāk tā vairs nevar turpināt. Ja viss ies dabiskā ceļā – vai tā būs katastrofa?

Atbilde: Jā, tās būs dabas un sabiedriskās katastrofas, proti, kari.

Ja mēs neatlaidīgi pretosimies dabai, tad, no vienas puses, tas izraisīs daudzveidīgas dabas kataklizmas: zemestrīces, viesuļvētras utt., bet no otras puses, izprovocēs mūsos tādus iekšējos saspīlējumus, ka sāksies pasaules atomkarš. Šī ir dabiskā, mums neapzinātā notikumu gaita.

Taču, ja mēs atklāsim šo punktu iepriekš, ar masu informācijas līdzekļu palīdzību, ar jebkurām iespējām, tad spēsim to pastumt uz priekšu. Tas jādara ne tad, kad šis bifurkācijas punkts būs jau nenovēršams, un mēs nonāksim milzīgu konfliktu stāvoklī, bet tad, kad mēs, paredzot visu, sajutīsim to iepriekš, it kā tas eksistē jau pašlaik, un tad mēs varēsim sākt mainīt sevi un sabiedrību.

Sasniegt to var tikai ar patiesības izplatīšanu par mūsu stāvokli, par mūsu tendenci – uz kurieni mēs ejam, kāds spēks mūs virza uz priekšu, par neizbēgamību nonākt tieši pie šāda stāvokļa. Principā par to tiek runāts, taču ļoti maz.

Galvenais – pastāv labošanās metodika, kas ļauj mainīt to, kas eksistē šodien. Starp citu, pati metodika – nesāpīga un nav dramatiska. Cilvēkam sevi nav jālauž.

Viņš atnāk uz grupu, kurā nodarbojas maigas, labsirdīgas, draudzīgas apkārtējās vides ietekmē, apmeklē šo grupu kā vienkāršu psiholoģisko praksi universitātē. Un dažu nodarbību laikā sāk sajust, kā mainās viņš pats un viņa pasaules uztvere.

Tas ir, ar cilvēku nenotiek nekādi dramatiski notikumi. Viņš vienkārši, viegli, komfortabli sāk iegūt jaunu zināšanu un pasaules uztveres sistēmu.

No sarunas par integrālo audzināšanu, 13.06.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Audzināšana un bērni | Add Comment →