Bāls Sulams „Kabalas zinātnes būtība”: Kabalas zinātne – sakņu kārtība, kas nonāk lejup cēloņu un seku ceļā saskaņā ar nemainīgiem un absolūtiem likumiem, kuri vienoti un noved pie viena ļoti cēla Mērķa, dēvēta „Radītāja Dievības atklāsme Viņa radījumiem šajā pasaulē”…

Pat mazs dzīvnieks ir sarežģīts savienojums no daudziem tūkstošiem jau izpētīto daļu un vēl milzīga daudzuma nezināmo. No šejienes pēc analoģijas var saprast to milzīgo dažādo savienojumu un saikņu daudzveidību, ko nepieciešams izpētīt, lai sasniegtu šo augsto mērķi.

Pat mūsu pasaulē sarežģītas sistēmas sastāv no neskaitāma elementu un saikņu vairuma. Mēs nevaram iedomāties visu savienojumu kompleksu, kas uztur dzīvību ķermenī – kaut arī nelielu tam paredzētu laiku. Šī sarežģītība nāk nevis no kādu iegribām, tās pamatu neatgriezeniski ieliek atomu un molekulu struktūra, kas nosaka tālāko attīstības gaitu un visus iespējamos savienojumus, ar kuru palīdzību formējas organisma sistēmas: limfatiskā, asinsrites, nervu utt. Pie tam gala rezultātā šīs sistēmas harmoniski mijiedarbojas.

Tādējādi ķermenis attīstās neizbēgamā veidā. Lai uzturētu fizioloģisko dzīvi vismaz minimālā līmenī, lai no tā varētu pacelties uz garīgo dimensiju, nepieciešama sarežģīta, pārgudra, izsmalcināta sistēma.

Tas pats arī garīgajā. Tikai tur sarežģītība, savstarpējā iekļautība ir bezgalīgi augstāka. Tradicionālā zinātne pēta tikai mazu mūsu pasaules daļu, bet kabalisti izzina parādības, iekļūstot līdz pašiem to dziļumiem, līdz vienkāršajai gaismai un tilpnei.

Taču to nav iespējams paust vārdos, lai mēs varētu kaut ko iztēloties. Tādējādi kabalisti aprobežojas ar ābeces principiem, aprakstot parcufim, līnijas, aploces, gaismas, tilpnes, sfirot, rešimot utt. Stāstot par pasaulēm, par svētītām un nešķīstajām sistēmām, viņi nevēlas izraisīt cilvēkiem sajukumu, neiedziļinās sīkumos un tikai ietur elementāras saiknes ar pirmavotiem – adaptētā valodā, kas saprotama tikai tiem, kuri sasnieguši garīgo izpratni.

Turklāt, bez tam kabalas avoti, kas bija atklājušies, izraisīja ievērojamu sajukumu, jo cilvēki ņēma no tiem atsevišķus citātus un tēlus, mēģinot tos piesaistīt mūsu pasaulei. Tā radās grāmatas ar visu iespējamo „brīnumlīdzekļu” aprakstu, kuras nopietni traucēja pareizu, precīzu, tīru garīgās pasaules sapratni. Gala rezultātā plaša publika tikai saputrojās. Zināšanas, kuras kabalisti vēlējās nodot viens otram, nonāca pie nepareiziem adresātiem, tās tika izkropļotas un pārvērtās par daudzveidīgiem „surogātiem”.

No nodarbības pēc raksta „Kabalas zinātnes būtība”, 08.06.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala | Add Comment →