Bāls Sulams „Galvojums”: Tora nepieciešamības dēļ tika iedota tieši Israēla tautai, Ābrama, Īzaka un Jēkaba pēctečiem. Bija neiespējami pat iedomāties, lai kāds svešs tajā ņemtu dalību. Tomēr rezultātā Israēla tauta kļuva kā pavadonis, caur kuru aizplūdīs attīrīšanās dzirksteles visai cilvēku dzimtai visā pasaulē.

Runa iet ne vienkārši par vienu no tautām, kurai piepeši tika dāvāta Tora. „Israēla tauta” – cilvēku kopa, kas iznākuši no Senās Babilonijas. Viņi apvienojās Ābrama vadībā, kurš mācīja viņus veidot mīlestības saites pār naidu. Protams, viņi to nevēlējās, līdzīgi visiem pārējiem babiloniešiem, taču pieņēma Ābrama mācību. Pateicoties dzirkstelei, kas viņos bija apslēpta, viņi saprata, ka tā būtībā – labošanās metodika, ka egoistiskā daba, naids doti, lai pār to apvienotos un izveidotu grupu, kurā viens otram pretdarbosies šie divi poli: naids lejā un mīlestība augšienē. Tādā veidā viņi nonāca pie „Sinaja kalna” – pie stāvokļa, statusa, kurā mēs atklājam Augstāko spēku.

Tad, apvienojušies, viņi sāka darbu, kas virzīts uz tālāku apvienošanos saskaņā ar Ābrama, pēc tam – Īzaka, tad – Jēkaba metodiku, tas ir, trijās līnijās. Šī procesa gaitā viņu sirds arvien vairāk tika apgrūtināta, un savā darbā viņi izgāja caur stadijām HaBaD, HaGaT un NeHI, ietverot Ēģiptes trimdu. Citiem vārdiem sakot, viņi izjuta smagus iekšējos stāvokļus un tos pārvarēja, paceļoties pāri savam egoismam līdz nepieciešamībai pēc saliedētības. Egoisms viņus ārkārtīgi sašķēla, taču, neskatoties uz to, viņi centās turēties, cik vien tas bija iespējams, saglabājot vismaz tieksmi uz vienotību.

Gala rezultātā viņu vidū radās vajadzīgais saspringums: no vienas puses, egoisms, kas uzliesmoja desmit Ēģiptes mocību veidā un neaizsniedzamā Faraona iekšienē, taču no otras puses, apzināšanās par nepieciešamību apvienoties, kuru viņi formēja pār savu egoismu, gatavi doties tuksnesī bez jebkāda atalgojuma – lai tikai būtu iespēja kalpot Radītājam. Tieši to viņi prasīja no Faraona, kad Mozus tam nodeva vēsti no Radītāja: „Atbrīvo Manu tautu, lai tā kalpotu Man”.

Tādā veidā viņi sasniedza stāvokli, kurā spēja saņemt Toru, tas ir, gaismu, kas atgriež pie Avota. Radās pietiekams saspīlējums starp atklājošos egoismu un spiedienu, kas virzīts uz apvienošanos. Viņiem tika uzstādīts nosacījums – kļūt kā viens cilvēks ar vienu sirdi, mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu – un viņi to pieņēma, sakot: „Izdarīsim un sadzirdēsim”. Tad sāka atklāties gaisma, kas atgriež pie Avota, citādāk sakot, viņi saņēma Toru.

Līdz ar to viņi kļuva par tautu. Tagad viņiem jau bija kopējā platforma – viņus apvienoja gaisma. Un otrādi, bez gaismas nav vienotības tātad nav arī tautas. Tādējādi Bāls Sulams arī raksta, ka Israēls trimdā – ne tauta, bet „maiss ar riekstiem”…

No nodarbības pēc raksta „Galvojums”, 10.06.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas | Add Comment →