Bāls Sulams „Galvojums”: Tikai Isrēla dēli uzņēmās prasīto galvojumu, nevis citas pasaules tautas, kuras neņēma tajā nekādu līdzdalību.

Tādā veidā sāka dalīties saņemošā vēlme. Senajā Babilonijā dzīvoja vienota tauta, bet pēc tam tā sašķēlās atsevišķās grupās, kuras izklīda pasaulē, par cik Augstākais spēks vairs neturēja tās kopā. Šī izsijāšanās nozīmē, ka saņemošās vēlmes atklāja savstarpējās atšķirības. Citādāk sakot, sāka izpausties daudzveidīgas vēlmes, kas attiecas uz dažādām pakāpēm: „Sīrija”, „Aizjordāna”, „Israēla zeme”, „Ēģipte” utt. Atkarībā no to atklāsmes mēs jutāmies arvien vairāk nošķirti, līdz atklājās, cik lielā mērā mēs tomēr esam iekšēji saistīti viens ar otru.

Šodien mēs esam spiesti apvienoties, jo esam atkarīgi viens no otra, nespējam viens bez otra. Tādā veidā atgriežas Babilonija, no jauna liekot mums būvēt „torni līdz debesīm”, taču vairs ne egoistisku. Tagad mēs neraidām debesīm izaicinājumu, bet paceļamies augšup pie atdeves, mīlestības, pie līdzības ar Radītāju. Tā arī ir īsta „pacelšanās debesīs”.

Mūsdienās, vecā Babilonijas torņa galīgā krituma periodā, mēs atklājam, cik lielā mērā ir postošs mūsu egoisms, no kura nāk visas nelaimes, cik lielā mērā esam nošķirti un sveši viens otram.Tā tiek pabeigta babiloniešu izsijāšanās: katrs vēlas dzīvot pats par sevi, bez pienākumu nastas attiecībā pret citiem un tajā pašā laikā noskaidrojas, ka izdzīvošanas dēļ mums nepieciešama vispārējā savstarpēja saikne. Mudināti uz to, mēs jūtam, ka tomēr mums no jauna jāapvienojas. Taču, kā?

Tad, apzinoties nepieciešamību pēc jauna Babilonijas torņa, mēs to būvējam, labojoties atdeves dēļ. Gala rezultātā mēs no jauna kļūsim viena tauta, uzcelsim „torni, kas piepildīts ar labumiem” un sasniegsim debesis.

No nodarbības pēc raksta „Galvojums”, 04.06.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Senā Babilonija | Add Comment →