„Galvojums” – svarīgākais no visiem Bāla Sulama rakstiem. Šis raksts klāsta par pirmpamatiem, par mūsu darba saknēm. Tas skaidro, kāpēc tika radīta Israēla tauta – vēsturē un vispārējā attīstības procesā – kāpēc nepieciešams pārejas posms metodikas nodošanā no Radītāja radījumiem, kāpēc šai metodikai jāatnāk caur īpašu grupu, kura atdalījusies no pārējās cilvēces vēl Senajā Babilonijā, kraha laikos, kuru tā simbolizē.

Tieši no turienes izcēlās šī grupa, kura pēc ilga laika, kas nepieciešams cilvēces un personīgajai sagatavošanai, nodod labošanās metodiku visai pasaulei. Bāls Sulams skaidro tāpat, kādas ir šīs grupas savstarpējās attiecības ar pasauli, kādi procesi jānoiet abām pusēm, būtībā tā arī ir visa mūsu vēsture.

Galvenais šajā vēsturē – mūsdienu situācija. Esam nonākuši, kā sacīt, pie noslēguma posma sākuma, pie nobeiguma ainas un mums tagad jāīsteno dzīvē labošanās metodika. Pie tam nav pietiekami pašiem to realizēt uz sevi, pārvarot atstumtību, paceļoties virs egoisma, savstarpēji apvienojoties un šajā apvienībā atklājot augstāko gaismu, Radītāju.

Nepieciešams tāpat novadīt gaismu līdz visām pasaules tautām – tieši ar to mēs arī realizējam metodiku. Cilvēki ir jānoved līdz pakāpei, par kuru sacīts: „Visi Mani zinās, no vienas zemes malas līdz otrai”. Tad visi atklās un izzinās Radītāju, katrs attiecīgi savām vēlmēm/ tilpnēm un visi kopā, apvienojoties un paužot vienoto gaismu, – un tad Radītājs tiks atklāts kopējā tilpnē.

Lūk, par ko mums vēsta raksts „Galvojums”. Izejot no tā var novilkt dažādus vektorus un noskaidrot to, kas mums uzlikts par pienākumu, – vēstures, audzināšanas, kultūras, pasaules notikumu spogulī. Šeit top saprotams, kāpēc pasaulei bija jāiziet visi iespējamie laikmeti un procesi, tiecoties pēc brīvības, bagātības, varas, slavas, zinātnes… Mēs saprotam, kāpēc šīs egoistiskās attīstības rezultātā, pasaulei jāiegrimst krīzē, kas notiek mūsdienu periodā un kas mums vēl atklāsies, pirms pasaule patiešām sapratīs, ka tai nepieciešama fundamentāla, nevis ārēja labošanās.

Lieta nav ne apkārtējā dabā, ne arī mūsu ārējās kārtības sistēmās, bet tieši mūsos pašos – starp mums, mūsu savstarpējos sakaros mums jāievieš jauna sistēma, kas savieno cilvēkus. Šim nolūkam nepieciešams mainīt personīgo dabu. Egoisti nespēj kā iepriekš nodrošināt mums kādu tekošās situācijas risinājumu. Tā mainīsies, tikai ja mainīsim sevi. Tad mēs pilnveidosim mūsu savstarpējo sakaru tīklu un līdz ar to mainīsies pasaule.

Tas viss kopumā – tā pamata sekas, ko apraksta Bāls Sulams rakstā „Galvojums”.

No nodarbības pēc raksta „Galvojums”, 03.06.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Galvojums, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas | Add Comment →