Jautājums: Kāpēc sacīts, ka cilvēks pats vainīgs savā trimdā?

Atbilde: Kādreiz mēs pastāvējām augstākajā pasaulē savās saknēs. Taču „pirmā cilvēka”, Ādama, grēkā krišanas dēļ, kurš saņēma gaismu egoistiski, sevis dēļ, notika sašķelšanās, un mēs nonācām šeit, šajā pasaulē. Tā vietā, lai sajustu Bezgalības pasaules piecas pakāpes: šoreš, alef, bet, gimel, dalet (0-1-2-3-4) un piecus garīgos parcufim: Keter, Hohma, Bina, Zeir Anpin, Malhut, mēs nonācām zemes realitātes sajūtā, kas tiek uztverta caur pieciem līmeņiem: sakne, dvēsele, ķermenis, ietērps, pils.

Mēs sajūtam realitāti, kura patiesībā neeksistē un nezinām, ka pastāv cita, patiesa realitāte, kas radīta sākotnēji. Mēs atrodamies trimdā no tās, it kā mūs būtu izraidījuši uz kādu tālu, svešu valsti, kā kādreiz noziedzniekus kuģos izsūtīja uz Austrāliju.

Cilvēks, atrodoties šajā pasaulē, vispār nejūt, ka kaut kur dzimtenē viņam palikusi māja un laimīga dzīve. Viņš jau ir pieradis pie šīs trimdas! Taču ir cilvēki, kuriem tiek dota trimdas sajūta, kuriem nedaudz stāsta par dzimteni, kurā viņus gaida īsta dzīve. Tad cilvēks saprot, ka atrodas šeit izraidīšanā. Tālāk viņam jāparūpējas, lai pieķertos šīm pirmajām zināšanām, kuras nemodina viņā nekādas sajūtas un sākt tās pētīt, veidot ar tām saikni.

Tas ir ir ļoti smalks pavediena gals, kas mests mums, kurš reizēm pilnīgi izzūd no sajūtām, bet reizēm atmostas. No šī brīža un tālāk viss atkarīgs no cilvēka darba. Radītājs pasvieda viņam pavediena galu, atklāja saikni, taču to var pastiprināt tikai pēc  paša cilvēka vēlmes, pateicoties viņa raizēm un bailēm to pazaudēt.

Viss atkarīgs no svarīguma, kuru cilvēks piešķir šai saiknei, nebīstoties no jebkādiem traucēkļiem. Viņam jābūt gatavam upurēt visu tās dēļ. Pieņemsim, tev ir iespēja piezvanīt pa telefonu uz mājām uz dzimteni, taču piecas minūtes maksā tūkstots dolāru. Un tu esi gatavs strādāt visu mēnesi  šī zvana dēļ.

Pēc tam tu pacelies uz jaunu saiknes pakāpi, un tev atļauj video sakarus, taču tas jau maksā 10 tūkstošus dolāru. Tu atkal esi gatavs strādāt, lai tikai varētu piezvanīt. Tādā veidā tu virzies uz priekšu, līdz piepeši atklājas iespēja pastāvīgi atrasties sakaros. Taču virzība uz priekšu notiek tikai uz piekāpšanās rēķina, kas nozīmē, ka šo saikni ar Radītāju tu vērtē augstāk kā visus citus šīs pasaules labumus, visus tās baudījumus, saņemot uz tiem ekrānu: uz vienu, otru, trešo – pakāpe aiz pakāpes.

No nodarbības pēc raksta no grāmatas „Šamati”, 30.05.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere | Add Comment →