Monthly Archives: jūnijs 2012

Sargieties no surogātiem

Tad, kad kabalistu grupa, kura kļuva par tautu, izklīda pasaulē pēc sava garīgā krituma, tā nokļuva izolētībā. Ebreji tika nošķirti viens no otra dažādās pasaules malās, bet kabalas zinātne palika apslēpta līdz zināmam laikam. Šajos apstākļos, lai arī vaļsirdīgu nodomu mudināti, daži cilvēki, kuriem trūka patiesās izzināšanas, radīja sev visas iespējāmās surogāt metodikas, koncepcijas un ticības. No šejienes turpmāk izcēlās reliģijas, kuras pēc būtības bija kabalas zinātnes sabojāts „atgremojums”.

Tas nāca vēl no Ābrama laikiem: viņš sniedza saviem laikabiedriem nepieciešamos līdzekļus tekošai attīstībai – metodikas, kuras pamazām virzīja uz īstenību, paceļot pāri „dzīvnieciskajam” līmenim un ļaujot vismaz saskarties ar progresīvākiem attēlojumiem par Augstāko spēku, dzīvi un nāvi.

Tomēr šodien mums joprojām ir grūti runāt par patieso kabalas zinātni, jo katram par to ir savs personīgais viedoklis. Cilvēki ir saklausījušies par mistiku, par sarkanajiem diegiem, brīnumiem, amuletiem, īpašām lūgšanām, nakts sakramentiem utml. Es jau nerunāju par tiem, kuri vienkārši ar to pelna naudu, taču pat godprātīga pieeja un atklāta sirds negarantē panākumus garīgajos meklējumos, kaut arī atradumi šajā ceļā tāpat tika piedēvēti kabalas zinātnei. (vairāk…)

Ārkārtīga svarīguma zīmīte

Bāls Sulams „TES priekšvārds”, 137. p.: Tora, kuras tikumībai nav robežu, sākotnēji netika radīta un nenonāca Radītāja priekšā tāda, kāda tā mums atklājas šodien, šajā pasaulē. Zināms, ka „Tora un Radītājs ir vienoti”, taču mūsu pasaules Torā tas it nemaz nav redzams.

Jautājums: Ja Radītājs pilnībā ir apslēpts, kā iespējams runāt par patieso Toru? „Tora” taču ir labošanās.

Atbilde: Tāpēc arī runa iet par mūsu pasaules Toru. „Tora” – saikne ar Radītāju. „Radītājs” – vispārējā gaisma, bet „Tora” – atsevišķās gaismas, kuras atklāj vēlmi, to izlabo un piepilda. (vairāk…)

Kā pastāstīt par nezināmo pasauli

Jautājums: Kāpēc lasot Desmit Sfirotu Mācību daudz vienkāršāk noturēties pareizajā nolūkā salīdzinājumā ar Zoar Grāmatu?

Atbilde: Lieta tā, ka skaidrojumiem mums nepieciešama kāda valoda, jo garīgajā pasaulē nav vārdu un kabalistiem jārunā zaru valodā, kura rada mums sajukumu.

Zaru valoda ir laba tam, kurš jau atrodas garīgajā pasaulē. Ja es atrodos augstāk par mahsomu, tad man nav problēmu ar sapratni, lai kādā valodā notiktu skaidrojums. Es taču reāli sajūtu šo pasauli, to saprotu, uztveru tās pakāpes līmenī no 125, līdz kurai esmu pacēlies. No skaidrojuma es sapratīšu no, kas notiek, tāpat kā saprotu stāstu par šo pasauli, kura man ir pazīstama.

Taču, ja es atrodos zemāk par mahsomu, tad nespēju saprast alegorisko zaru valodu. Man vienkāršāk saprotama TES valoda, kas runā ar tehniskiem terminiem un izmanto garīgos definējumus, gaismu nosaukumus, sfirot, parcufim, līmeņu augstumu. Es to kaut kā varu novertēt, vismaz man ir saprotams, ka 120. pakāpe atrodas zemāk kā 125., bet Nefeš ir mazāka kā Ruah. (vairāk…)

125 pakāpieni

Jautājums: Ko nozīmē 125 garīgās pakāpes?

Atbilde: Visa tava vēlme baudīt dalās 125 līmeņos pēc lieluma, raupjuma – cik lielā mērā tu vari būt cietsirdīgs, bezjūtīgs – no nulles līmeņa, kas gandrīz neizpaužas, gluži kā odam, un līdz pat patvaļīgam mežonim, mīnuss bezgalības līmenī.

Tās ir 125 pakāpes, kuras mēs mērojam no mūsu stāvokļa līdz Bezgalības pasaulei. 5 pasaules, 5 parcufim, 5 sfirot – tādā veidā iedalās AVAJa.

Mums jāizlabo visa šī vēlme baudīt. Katrreiz tā atmostas 1/ 125 daļā, arvien vairāk tev pievienojoties un tev tā jālabo. Tādēļ katrreiz tu sajūti visu lielo tumsu, to izlabo, izzinot šajā tumsā hasadim ietērpu – un tur tu atklāj gaismu. Tumsa – tā pati gaisma, tikai bez hasadim ietērpa. (vairāk…)

Skats uz sevi kā svešiem no vidējās līnijas

Kāpēc Radītājs visu izdarīja tik dīvaini? Uzcēla pili, uzaicināja tajā visus savus mīļotos viesus. Un piepeši norīkoja apkārt pilij sargus, kuri pārbauda viesus, neļaujot tiem ienākt un nodarot viņiem sāpes un ciešanas. Kāpēc Radītājs mūs visus atstumj, lai ienāktu tikai tas, kurš spēs pārvarēt visus šķēršļus, lai pierādītu savu uzticību un gatavību?

Lieta tā, ka šajā cīņā veidojas mūsu vēlme, tilpne piepildījuma saņemšanai Ķēniņa pilī. Kā gan citādi mēs varētu izveidot tilpni? Tā taču netiek dota no augšienes gatavā veidā. Ja mums tāpat vienkārši neļautu mērot ceļu augšup, vai tad tas būtu taisnīgi? Es it kā no visas sirds tiecos pie Radītāja, bet ceļā nostājas kāds sargs un nogrūž mani atpakaļ lejup no kalna.

Taču lieta tā, ka esmu pilnīgi pretējs tām īpašībām, kuras vajadzīgas, lai atrastos kalna virsotnē. Es neesmu tas cilvēks, kādam man jābūt, lai viesotos ķēniņa pilī. Pateicoties tikai šiem sargiem es katrreiz mainos, arvien vairāk novedot sevi līdz atbilsmei. (vairāk…)

Jauns ielūgums pie Faraona

Toras saņemšana nozīmē Radītāja izzināšanu, kas atklājas mūsu savstarpējā saiknē vienam ar otru. Notikumi pie Sinaja kalna tieši arī liecina par nepieciešamajiem nosacījumiem, kuri šim nolūkam ir jāizpilda: sajust izraidīšanu no saiknes un vienotības stāvokļa, Radītāja sajušanas trūkums, kas šādā savienojumā izpaužas – līdz tādai pakāpei, ka ievaidēsies no šī darba.

Un tas viss ir Faraona sitienu ietekmē, kurus mēs izejam, pūloties savienoties, neskatoties uz nošķirtību, nepatiku, naidu un egoisma iespēju aibēgt. Tomēr mēs tiecamies uz savienošanos un esam gatavi uz jebkuru tās formu, lai tikai tas īstenotos.

Tad mēs šķērsojam Beigu jūru un nonākam pie Sinaja kalna. Kaut arī priekšā vēl ilgs ceļš, lai pietuvinātos šim stāvoklim. Taču, kad mēs pulcējamies pie Sinaja kalna (naida kalna), tas nozīmē, ka mums beidzot ir izdevies apvienoties ap savu naidu, pieņemt galvojuma nosacījumu: kļūt par vienu cilvēku ar vienu sirdi. Pateicoties šādiem nosacījumiem mums atklājas labošanās spēks. (vairāk…)

Skats uz grupu mīlestības gaismā

Kongress „ONE” Ņūdžersijā, 2. nodarbība

Jautājums: Kādas pūles jāpieliek grupai, lai sasniegtu labošanos tajā pašā dzīves periodā, kad viņi atklāj kabalas zinātni?

Atbilde: Pūles nozīmē nespriest par biedru grupā pēc stāvokļiem, kuros viņš atrodas. Mēs visi – „lupatas”, kā sacīja Rabašs, visi – neizlaboti. Katrā no mums ir visi trūkumi.

Cilvēks, kurš sasniedz augstas garīgās pakāpes, ceļā atklāj sevī tādas pretīgas vēlmes, ka nodreb, kā tās tikai var viņā atrasties. To pat nav iespējams iedomāties! Sašķelšanās rezultātā katrs no mums taču ietver sevī visas vēlmes. Tādējādi mums ir aizliegts redzēt otru kā sabojātu. (vairāk…)

Gaismas atklāšanas trīs nosacījumi

Kongress „ONE” Ņūdžersijā, 3. seminārs

Jautājums: Pie kāda nosacījuma mēs varam pieprasīt, piesaistīt, atklāt spēku, kas dēvēts „apkārtējā gaisma”, „gaisma, kas atgriež pie avota”, kas savienotu mūs kopā savstarpējā galvojumā – un tad mēs atklātu Radītāju, garīgo pasauli? Kā pieprasīt šo spēku, lai tas mūs izlabotu? Kas tam ir nepieciešams?

Atbilde: Nepieciešami trīs nosacījumi:

1. mērķa diženums;

2. izmisums savos spēkos;

3. savienošanās ar visiem biedriem. (vairāk…)

Aiz matērijas robežām

Nodarbība no Amerikas

Mēs nekad nedomājām, ka fizika robežosies ar mistiku, ar kaut ko, kas atrodas ārpus izzināmās, mērāmās pasaules robežām, kuru var redzēt, sajust, sataustīt utt. Turklāt zinātne taču ir kas stabils, nopietns, pamatots, uzticības cienīgs, nomērīts un pārbaudīts.

Tomēr pēdējās desmitgadēs kvantu fizika, kas nodarbojas ar elementārdaļiņām, no kurām sastāv matērija, nonāca pie apbrīnojamiem secinājumiem: matērijas kā tādas nav, daļiņu nav, tas viss mums tikai šķiet. Būtībā aiz daļiņām slēpjas viļņi, bet pie tālākas izpētes arī tie izzūd, atstājot aiz sevis kādu spēku. Viss it kā izgaist un pārvēršas par neko.

Pagājušā gadsimta sākumā fizika atklāja matērijas viļņu – korpuskulārā duālisma problēmu. Šodien mēs jau saprotam, ka matērija tādā veidā ainojas tikai mūsu sajūtās, taču būtībā tā ir zināma enerģija. Mēs arī esam enerģija vai īpašības pēc kabalas zinātnes definējuma. Pastāv saņemošā īpašība un dodošā īpašība, saņemšanas spēks un atdeves spēks, „pluss” un „mīnuss” – no tiem tad arī sastāv visa esamība. Kaut arī mēs sajūtam to „cietākā” veidā, tas ir tikai uztveres rezultāts. (vairāk…)

Labošanās nāk no iekšienes

Nodarbība no Amerikas

Bāls Sulams „Šamati”, 69. raksts „Sākumā labosies visa pasaule”: Sākumā būs pasaules labošanās, bet pēc tam – pilnīga atbrīvošanās. Sākumā labojas pasauļu iekšējā daļa, bet pēc tam ārējā. Turklāt Israēls attiecas uz iekšējo daļu.

„Israēls” – tie, kas tiecas „tieši pie Radītāja” (jašar–Eļ), kam ir punkts sirdī. Kādreiz Senajā Babilonijā cilvēku grupa atklāja šo vēlmi un atdalījās no pārējiem, dēvējot sevi atbilstoši savai virzībai uz mērķi. Tālāk šī grupa kļuva par tautu un izgāja caur tūkstošgadēm.

Un, lūk, patreiz vēsture atkārtojas: no jauna parādījusies grupa, kura organizējas pēc tāda paša principa un arī tiek dēvēta „Israēls” – saskaņā ar savas attīstības vektoru. Šī grupa attiecas uz iekšējo daļu, jo tā ir Galgaltas ve–Einaim vēlmes, atdeves tilpnes. (vairāk…)