Kabalisti savas grāmatas rakstīja divām auditorijām:

● „pirmtēvu pakāpei” – tādiem kā viņi, cilvēkiem, kuriem piemīt izpratne, kurus šie teksti bagātinās un pievienos, lai viņi veiktu labošanos kopējā sistēmā, gatavojot augsni mūsu pacēlumam;

● mūsu „dēlu pakāpei”, lai dotu mums pavediena galu, ar kura palīdzību mēs spēsim pievilkt gaismu, kas atgriež pie Avota.

Mēs atrodamies tajā pašā sistēmā, taču nevaram pēc savas iniciatīvas izsaukt tās iedarbību. Līdz brīdim, kad tā uz mums iedarbosies pati, mēs mērojam ciešanu ceļu. Turpretim, ja mēs atmodinām gaismas, tad paātrinām laiku un sākam virzīties uz priekšu paaugstinātā tempā, atvieglojot ceļu.

Kā to izdarīt? Saskaņā ar kabalistu padomiem, mēs izpildām dažādas darbības, kas līdzinās šo gaismu kvalitatīvai būtībai. To īpašība – atdeve un tādējādi attiecīgi savai pakāpei un savam stāvoklim, mums jāpauž gatavība uz atdevi. Mēs dāvinām viens otram „dāvanas”, apvienojamies, runājam par to nodarbībās, orientējoties kabalistu vārdos, un mūsu centieni, vēlmes, piepūle sakrīt ar sistēmu, kuru viņi apraksta. Mēs vēlamies izzināt to, ko mācāmies, vēlamies, lai tas mūsos atklātos – un pie mums atnāk gaismas, pagaidām vēl neskaidras, „apkārtējās”, pietuvinot mūs atklāšanai.

Tādā veidā visam mūsu darbam, visai mūsu dzīvei, visai eksistencei jābūt vērstai uz gaismas, kas atgriež pie Avota, atmodināšanu. Tas arī nozīmē „mācīties Toru”. Sacīts: „Es radīju ļauno sākotni un radīju Toru tai kā piedevu, jo tajā apslēptā gaisma atgriež cilvēku pie Avota”. Saskaņā ar šo formulu mēs arī darbojamies. Jāpārbauda visas tās sastāvdaļas, lai pareizi izmantotu atgriešanai pie Avota katru elementu un formulu kopumā.

No nodarbības pēc „Desmit Sfirotu Mācības priekšvārda”, 24.05.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kabalas apgūšana | Add Comment →