Bāls Sulams „TES priekšvārds”, 138. p.: Nav izmērāms attālums starp Toras ietērpiem šajā pasaulē un ietērpiem Acilut pasaulē…

„Toras ietērpi” – ainas, kuras cilvēks iztēlojas. Pariesībā nav nekādu ietērpu, bet ir gaisma un tilpne, kas pauž savu realitāti uz gaismas fona atbilstoši līdzībai ar to. Gaisma – absolūta atdeve un tilpnes sajūtas atkarīgas no tā, cik lielā mērā tilpne atbilst gaismai.

Lūk, ko nozīmē „Toras ietērpi” – pārklāji, kas apslēpj gaismu no tilpnes, no cilvēka. Un, protams, mūsu pasaules līmenī, kur cilvēks ir maksimāli sabojāts, šie aizklājošie ekrāni pārvēršas par vēl lielāku apslēptību.

Līdz ar to pašā Torā, tas ir, gaismā, kas slēpjas ietērpa iekšienē, nav nekādas atšķirības starp Acilut pasaules Toru un mūsu pasaules Toru.

Gaisma atrodas absolūtā mierā, tā izplūst visur, taču atkarībā no cilvēka pakāpes, atnāk caur ietērpiem, kas paredzēti viņam palīdzēt: cilvēks tos iegūst, pārklāj savu egoismu un tādā veidā atklāj gaismu, mainot ietērpu veidu no apslēpjošajiem uz atklājošajiem.

Pēc savas labošanās apslēptība kļūst par atklāsmi kā deglis par gaismu, kas tai piekļaujas klāt. Jo lielāka apslēptība, jo lielāka gaisma atklāsies un piekļausies cilvēkam viņa labošanās gaitā. Tādējādi visi tie raupjie ietērpi, kuros ietērpās Tora mūsu pasaulē, nav mazāk vērtīgi par tajā ietērpjošos gaismu, pat gluži otrādi.

Apzīmēsim gaismu sarkanā krāsā, bet ietērpus – zilā. Jo zemāk pa Acilut, Brija, Ecira un Asija (ABEA) pasauļu pakāpēm, jo to ir vairāk. Bezgalības gaisma ir nemainīga, viss ir atkarīgs no tā, kur atrodas to saņemošais cilvēks, un, protams, vislielākie Asija pasaules ietērpi gala rezultātā atklāj viņam pašu lielāko gaismu. Tas tiek dēvēts „gaismu un tilpņu atgriezeniskā kārtība”.

Jautājums: Kas ir šie ietērpi?

Atbilde: Tie ir apslēpjošie ekrāni. Garīgajā darbojas īpašību līdzības likums: ja tev piemīt noteikts negatīvais potenciāls (–), tad gaismai attiecībā pret tevi jābūt tādam pašam mīnusam, lai starp jums tiktu ievērota vienlīdzība (=). Pretējā gadījumā tu vienkārši nespēsi dzīvot.

Gaismai sevi jāsamazina līdz tavai pakāpei, šim nolūkam arī pastāv pasauļu (olamot) sistēma, tas ir, apslēptības (alamot): gaisma samazinās līdz tādai pakāpei, lai tu varētu to izturēt.

Jautājums: Kas tieši pārvērš apslēpjošo ietērpu par atklājošo?

Atbilde: Cilvēks. Paceļoties augstāk par zināšanām, viņš nolemj izveidot ietērpu un lūdz to, lai slēptu savu egoismu, bet pats atrastos augstāk par to, atdeves pakāpē. Ar to cilvēks iegūst ekrānu un strādā virs tā.

Tāpat uguns piekļaujas deglim: vēlmju dziļums, attālināšanās no Radītāja un cilvēka pūles pārvēršas gaismā. Gaisma pati par sevi nepastāv. Pūliņi aizdedzina vēlmes slāni, un šī tumsa sāk mirdzēt. Bez mūsu „degļa” nav liesmas, jo uguns nespēj degt tukšumā, tam vajadzīgs degmateriāls – tas tad arī sāks starot kā gaisma.

Jautājums: Kas tam ir nepieciešams?

Atbilde: Pieņemt apslēptību attiecībā pret sevi kā pašu lielāko palīdzību, kas ļauj man pakāpeniski virzīties uz priekšu un pietuvināties Dodošajam.

No nodarbības pēc „Desmit Sfirotu Mācības priekšvārda:, 20.05.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment →