No Rabaša nodarbības: „Tad, kad Israēls aiziet trimdā, Šhina iet kopā ar viņu”. Trimdā cilvēks nesajūt garīguma garšu un iznāk, ka tāpat kā viņš sajūt sevi – tāpat arī uztver augstāko, kurš it kā ir izdarījis samazinājumu.

Taču no otras puses, pastāv „pasaldinājums”, par kuru sacīts: „Es, Radītājs, palieku ar jums visos jūsu grēkos”. Un lai arī cilvēks nav izlabojies, tomēr viņā ietērpjas apkārtējā gaisma un pat ja vēl nav iekšējās tilpnes, viņš pastāvīgi saņem atmodu. Ne jau viņš pats sevi amodina – atmoda atnāk no augšienes, apkārtējās gaismas veidā.

Tad, kad atmoda nāks no paša cilvēka, pateicoties viņa lūgšanai (MA”N), tā tiks dēvēta par iekšējo gaismu. Pirmajā gadījumā, atmoda ir atkarīga no augstākā. Turpretī otrajā – tu pats esi savas atmodas saimnieks un nevēlies atgriezties trimdā, tādējādi laiks neiet zudumā.

Radītājs vienmēr rūpējas par cilvēku, kurš vēlas virzīties uz priekšu. Reizēm tas izpaužas tādā veidā, ka Viņš pietuvina Sev cilvēku, bet reizēm aizdzen prom trimdā. Trimda tiek sajusta, kad augstākais sevi samazina un citādā veidā iedarbojas ar augstāko gaismu.

Pietuvinoties Radītājam un sevi atmodinot, vairāk iedarbojas „taisnā” gaisma (jošer), turpretī trimdas laikā – „apaļā” (igulim). Taču ar cilvēku pastāvīgi nodarbojas no augšienes, ja viņš pieliek pūles savā virzībā uz priekšu.

Tādējādi sacīts: „Es, Radītājs, atrodos ar jums visos jūsu grēkos”, tas ir, Šhina aiziet trimdā kopā ar cilvēku. Trimda tiek dota ar nolūku un paredzēta tieši Radītāja kalpotājiem, lai virzītu viņus uz priekšu citādāk, ar augstākās vadības apslēpto iedarbību. Turpretī vēlme to atklāt, tā arī ir patiesā vēlme.

No sagatavošanās nodarbībai, 20.05.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment →