Izzinot Radītāja profesiju

Kongress „ONE” Ņūdžersijā, 3. nodarbība

Kabalas zinātnes dižums ir tajā aspektā, ka tā mums sniedz metodiku, kas ļauj izsaukt garīgo enerģiju, kura izlabo mūsu dabu un brīnumainā veidā mūs apvieno. Ne par ko nav jārūpējas, tikai pamazām jācenšas nodibināt sakarus grupā, uzturēt mazumiņu vienotības un galvojumu savstarpējās darbībās. Tas ir pietiekami, lai izsauktu gaismu, kas atgriež pie Avota.

No vienas puses, mums paveras milzīgs ceļš, draudošas un smagas pārmaiņas, kas prasa kolosālu cilvēcisko spēku piepūli. Taču no otras puses, neviena darbība mums nav jāīsteno pašiem, ir tikai jāizsauc gaisma, kas arī izpildīs darbu.

Daudzi cilvēki pūlas paši sevi izlabot un uzskata, ka tas ir iespējams. Taču tas nekad nenotiks – izmisuši, viņi atstās novārtā nodarbības un šķirsies no grupas. Jo viņu pūles nav vērstas uz gaismu, viņi visu vēlas darīt paši, tā vietā, lai lūgtu, kā to dara mazulis, sēžot mātes klēpī.

Man jāsajūt sevi Radītāja rokās, jāsajūt sava atkarība no Viņa. Pēc tam, saprotot, ka jebkura darbība sākas ar lūgumu, kas vērsts Viņam, es nostāšos līdzās, turot Viņu aiz rokas kā bērns, kurš vēl nelaiž projām no sevis pieaugušo. Es vilkšu Viņu sev līdzi, lai labotu savus trūkumus. Atklājot sevī neizlabotas domas un vēlmes, es apzināti, ar saprātību aicināšu Viņu izlabot trūkumus.

Tādā veidā mēs arī augam, atklājot starp mums trūkumus, kurus izraisīja mūsos sašķelšanās un lūdzot Radītāju vai gaismu tos izlabot. Sākumā, vēl neprasdami ar Viņu runāt, mēs vienkārši norādām uz problēmu: „Izlabo!” Pēc tam mēs Viņam skaidrosim, ko vēlamies – tāpat kā vecāki prasa bērnam pastāstīt par savu „nelaimi”, it kā paši nesaprastu, kas viņam nepieciešams. Šei vajadzīgs kontakts, reakcija, paskaidrojums, bērna dalība – arvien vairāk un vairāk. Daļu no darāmā īsteno viņš pats, bet otru daļu – pieaugušais.

Tādā veidā mēs apgūstam Radītāja „profesiju”, stājamies Viņa vietā, līdz izlabosim visu sistēmu un iegūsim Viņa statusu.

Tātad pierakstiet sev uz sirds: mēs nepildām nevienu no darbībām. Labi mums vai slikti, redzam trūkumu vai nē, vēlamies ko izlabot vai nē – pirmām kārtām, nepieciešams maksimālā veidā atklāt bojājuma vietu un pēc tam saprast, ka tikai gaisma to izlabos. Visas darbības un kontaktus grupā, nesapratni, strīdus un pārējo izraisa Radītājs, lai mēs Viņu pieaicinātu atklāties starp mums. Sacīts: „Radošais mieru Savos augstumos radīs mieru starp mums”. Pacelt MAN, lūgšanu, lūgumu par labošanos – lūk, arī viss, kas mums ir jāizdara. Es „raidu lūgšanu” – tas ir, sevi tiesāju, kļūstu par tiesnesi sev pašam un tad izsaucu labošanas spēku.

Tieši tā ir jārīkojas, nostiprinot starp mums saikni. Grupām ir jāpieturas pie šā principa un jābūt kā viena ķermeņa orgāniem rūpējoties vienam par otru. Katrs taču, kurš nokrīt, nogāž no kājām arī pārējos. Reizēm notikumi grupā izraisīti nevis ar egoisma pastiprināšanos pirms pacelšanās augšup uz nākamo pakāpi, bet ar kritumu citā grupā. Tāpēc, ka tad, kad kāda no ķermeņa daļām sasirgst, tās slimība pāriet uz pārējām.

Sākumā jāizveido pareizs stāvoklis grupās, bet pēc tam – starp grupām. Jārūpējas vienam par otru, jāapvienojas, jāpārdzīvo par mūsu kopējo garīgo veselību, tad dažu mēnešu laikā mums atklāsies garīgā pasaule, un dažos gados mēs pabeigsim labošanos.

Mēs vēl neesam uzsākuši šo darbu, vēl nedarbojamies apzināti un pareizi ne grupās, ne arī to savstarpējā saiknē. Šīs lietas nāk gaismā pakāpeniski, tās ir jāapzinās un jāizprot, un tam nepieciešama iekšējā prasība. Nekas nenāks pats par sevi, līdz sāksi prasīt.

Tātad sev ir jānoskaidro šis galvojuma likums savstarpējās apvienošanās ceļā. Turklāt mēs apvienojamies tikai ar kopējās lūgšanas palīdzību, kad visi kopā saprotam, ka tikai augstākā gaisma radīs mieru starp mums.

No 3. nodarbības Ņūdžersijas kongresā, 12.05.2012.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa:

Nākamā ziņa: