Jautājums: Kāpēc lasot Desmit Sfirotu Mācību daudz vienkāršāk noturēties pareizajā nolūkā salīdzinājumā ar Zoar Grāmatu?

Atbilde: Lieta tā, ka skaidrojumiem mums nepieciešama kāda valoda, jo garīgajā pasaulē nav vārdu un kabalistiem jārunā zaru valodā, kura rada mums sajukumu.

Zaru valoda ir laba tam, kurš jau atrodas garīgajā pasaulē. Ja es atrodos augstāk par mahsomu, tad man nav problēmu ar sapratni, lai kādā valodā notiktu skaidrojums. Es taču reāli sajūtu šo pasauli, to saprotu, uztveru tās pakāpes līmenī no 125, līdz kurai esmu pacēlies. No skaidrojuma es sapratīšu no, kas notiek, tāpat kā saprotu stāstu par šo pasauli, kura man ir pazīstama.

Taču, ja es atrodos zemāk par mahsomu, tad nespēju saprast alegorisko zaru valodu. Man vienkāršāk saprotama TES valoda, kas runā ar tehniskiem terminiem un izmanto garīgos definējumus, gaismu nosaukumus, sfirot, parcufim, līmeņu augstumu. Es to kaut kā varu novertēt, vismaz man ir saprotams, ka 120. pakāpe atrodas zemāk kā 125., bet Nefeš ir mazāka kā Ruah.

Lai arī es nesaprotu, kas tas ir, taču varu zināmā mērā salīdzināt un graduēt. Un tas ir ļoti svarīgi. Ja manā sirdī man nav šo jēdzienu sajūtas, tad vismaz prātā es tos iedalu līmeņos: rešimot dalet/ gimel, gimel/ bet, parcufim A”B, SA”G, M”A, BO”N.

Šeit katrs var gudri spriest, ja ir apguvis materiālu. Lai arī viņš vēl praktiski neko nav izzinājis, taču tomēr ir iemācījies terminu valodu un var izskaidroties. Tādējādi tā mums ir tik nepieciešama, un bez tās mēs vispār neko nevarētu izpaust. Kabalistiem taču nepieciešams ar mums nodibināt zināmu saikni, lai caur to līdz mums novadītu gaismu, kas atgriež pie avota.

Viņiem nepieciešams kāds pavediens, kas savieno viņus ar mums, lai caur to pastāvīgi varētu „ieliet” mūsos zāles. Pretējā gadījumā mēs nevaram ar viņiem savienoties, jo viņi atrodas citā, no mums nogrieztā pasaulē. Mēs neredzam, pa kādiem kanāliem līdz mums pārtek informācija.

Kabalisti izveido šādu kanālu, stāstot mums par parcufim A”B, SA”G, M”A, BO”N. Turpretī mēs, studējot tos teorētiski un nodibinot ar tiem ārējo saikni, būtībā neko nesaprotot, bet tikai paklausīgi atkārtojot aiz viņiem vārdus, tādā veidā izpaužam savu vēlmi saņemt no viņiem zāles, labojošo gaismu un tāpēc to saņemam. Šī saikne ir nepieciešama.

Turpretim, ja kabalisti sāks stāstīt nevis tehniskajā TES valodā, bet Tanaha valodā, tad tai pašā mirklī tu iztēlosies, ka runa iet par šo pasauli un tu visu saproti. Šeit slēpjas visa problēma, jo cilvēki, kuri nav noskaņoti uz to, ka stāsts attiecas uz garīgo pasauli, uz atdeves darbībām (par svēto tiek dēvēta Bina, atdeves īpašība), piedēvē to šai pasaulei, tā rezultātā dzimst visas reliģijas un ticības.

Tomēr tajā pakāpē, kādā jums kļūs tuvāks grupas, savienošanās, izplatīšanas jēdziens, jūs sajutīsiet, ka TES materiāls kļūst vairāk saprotams. Tas nekad netiks saprasts tīri teorētiski, ar prātu. Var iemācīties no galvas visus vārdus, taču tālāk par to nepavirzīsies. Ja cilvēks vēlas veicināt garīgo izaugsmi ar juteklisku izzināšanu savas vēlmes iekšienē, tad viņš nesapratīs TES, līdz spēs saistīt to ar kādu daļējo labošanos, kuru viņš sasniedzis. Jau pat līdz mahsomam viņš nedaudz sāks sajust jēdzienu iekšējo jēgu un viņam kļūs vieglāk mācīties.

Pareizas virzības uz priekšu rezultātā, izzināšana pāriet no jūtām uz prātu. Tādējādi studēšanai nav nepieciešams liels prāts. Teorētiskās zināšanas nekādā veidā nav saistītas ar garīgās izaugsmes veicināšanu.

No nodarbības pēc „Desmit Sfirotu Mācības”, 16.05.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabalas apgūšana, Kabalas valoda | Add Comment →