Kongress „ONE” Ņūdžersijā, 3. seminārs

Jautājums: Pie kāda nosacījuma mēs varam pieprasīt, piesaistīt, atklāt spēku, kas dēvēts „apkārtējā gaisma”, „gaisma, kas atgriež pie avota”, kas savienotu mūs kopā savstarpējā galvojumā – un tad mēs atklātu Radītāju, garīgo pasauli? Kā pieprasīt šo spēku, lai tas mūs izlabotu? Kas tam ir nepieciešams?

Atbilde: Nepieciešami trīs nosacījumi:

1. mērķa diženums;

2. izmisums savos spēkos;

3. savienošanās ar visiem biedriem.

Tad visi kopā mēs nonākam pie sajūtas, kas dēvēta par kopējo lūgšanu, „daudzu lūgšanu”, – kad esam izmēģinājuši starp mums visus līdzekļus, lai savienotos. Turpretim atnākošā pie mums gaisma atgriež pie avota. Ko nozīmē „pie avota”? – Pie patiesa lūguma. Tieši apkārtējā gaisma atnes mums īstenu lūgumu.

Tādējādi sacīts par kabalas zinātni, ka ir noskaidrojošā gaisma, kas dēvēta par AB–SAG un ir labojošā gaisma.

Tāpat arī šeit – viss norisinās divos etapos. Vispirms mēs veicam visas iespējamās darbības, organizējam kongresus, strādājam grupā, cenšamies apvienoties, katrreiz izsaucot uz sevi gaismu, kura mums apskaidro, kur mēs patiesībā atrodamies. Tā sniedz mērķa diženumu, tai pašā laikā demonstrējot mums visu mūsu stāvokļa maziskumu, kurā mēs nevaram spert ne soli tam pretim. Taču šie divi punkti: mērķa diženums un mūsu izmisums – sasniedz divus polus, starp kuriem jau ir desmit sfirot. Tad potenciāls starp tiem ielaiž labojošo gaismu.

Šis stāvoklis tiek dēvēts par lūgšanu, jo lūgšana rodas no diviem punktiem: mērķa diženuma un sava maziskuma apzināšanās. Šis iekšējais kliedziens atnes mums labojošo gaismu, kas savieno šos divus punktus caur desmit sfirot un pasniedz mums veselu tilpni/ kli.

No 3. semināra Ņūdžersijas kongresā „ONE”, 12.05.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Lūgšana un nolūks, Norises | Add Comment →