Kongress Brazīlijā, 1. nodarbība

Šodien cilvēce sāk meklēt metodes, kuras ļaus vadīt mūsu dzīvi un saņemt priekšstatu par nākotni. Tieši šajā laikā no jauna atklājas kabalas zinātne. Tāpat, kā kādreiz tā atklājās cilvēcei senajā Babilonijā, lai labotos, tāpat arī šodien tai no jauna jāveic labošana, jo atrodamies otrajā egoisma pacēluma virsotnē.

Babilonijā notika pirmais egoisma uzplaiksnījums, un tagad mēs no jauna sasniedzām tā pieauguma maksimumu, taču jaunā, pilnīgi mežonīgā līmenī.

Ego mūsu pasaulē pieaug, taču ne pakāpeniski (lineāri vai eksponenciāli), bet lēcienveidā. Un šie krasie egoisma lēcieni noved pie kariem, revolūcijām, grūtiem laika periodiem. Lai gan revolūcija var būt rūpniecības vai kultūras jomā, līdzīgi Renesanses laikmetam vai tehnoloģiskajai revolūcijai.

Kabalas zinātne mums skaidro, kas ar mums notiek. Lieta tā, ka mēs atrodamies sašķeltības stāvoklī, kurš mums ir jāizlabo. Pastāv tikai trīs stāvokļi. 1. stāvoklī mēs visi atrodamies kopā kā viens veselums, un tas tiek dēvēts par Bezgalības pasauli.

No šī vienotības stāvokļa mēs nolaižamies līdz „šai pasaulei”, bet no tās mums no jauna jāpaceļas augšup uz Bezgalības pasauli. Starpība starp šiem trim stāvokļiem tajā, ka 1. Bezgalības pasaules stāvoklis – izlabots, mūsu tekošais stāvoklis – sabojāts, iegrimis milzīgā egoismā, bet 3. stāvoklī mums no jauna jāsasniedz labošanās.

Mēs it kā atgriežamies pie tā paša stāvokļa, kur atradāmies iepriekš – uz to pašu Bezgalības pasauli. Tikai 1. stāvoklī mēs tajā atradāmies neapzināti, neko nesaprotot, gluži kā sēklas piliens mātes dzemdē, kas vēl nav attīstījies līdz bērna līmenim, tas ir, līdz cilvēka pakāpei. Lai gan šajā pilienā jau ir visi nepieciešamie šim nolūkam spēki un apstākļi.

Turpretim trešais, izlabotais stāvoklis, kurš mums patreiz ir jāsasniedz, īpašs ar to, ka tajā mēs saprotam, jūtam, izzinām visu notiekošo Bezgalības pasaulē – Tā, kurš mūs radīja, Viņa nolūku, šī augstākā spēka programmu, visu radību. Mēs to visu saprotam, sajūtam un kontrolējam.

Tieši tas arī bija visa lielā vijuma, kuru veicām, mērķis. Tas ir unikāls process: lejup nākot no augšienes uz leju notiek sabojāšanās un sašķelšanās, bet pēc sašķeltības – labošanās.

Iznāk, ka pašlaik, mūsu pasaulē mēs atrodamies stāvoklī, par kuru nav sliktāka – pašā sašķeltākajā un sadrumstalotākajā, liela egoisma varā, kurš mums ir jāizlabo. Turklāt tas ir labojams mūsu savstarpējās savienošanās ceļā.

No Brazīlijas kongresa 1. nodarbības, 04.05.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Norises | Add Comment →