Monthly Archives: jūnijs 2012

Pasaules labošanās epicentrā

Jautājums: Kāds sakars starp grupas centru un izplatīšanu visai pasaulei?

Atbilde: Pirmām kārtām, mums jātiecas uz grupas centru, lai īstenotu Toras dižo likumu – mīlestību pret tuvāko. Pretējā gadījumā tas nebūs centrs.

Caur šo centrālo punktu, kurā sākas noskaidrošanas un turpat labošanās beigās arī beidzas – caur šiem nosacījumiem es attiecos pret visu esamību un visu pasauli (99%). Es vēlos visu cilvēci ieraudzīt šajā centrālajā punktā un tur noteikti to ieraudzīšu!

Cik lielā mērā es izlaboju sevi grupas centrā savā attieksmē pret pārējo pasauli (pret 99%), ar visām pozitīvajām un negatīvajām īpašībām, kuras tajā atklāju ar visiem viedokļiem un sajūtām, kas manī jau izveidojušies, – tai pašā mērā es redzu visu cilvēci grupas centrā jau izlabotu un gatavu manai realizācijai. Tādējādi es darbošos no pasaules iekšējās daļas  – uz ārieni un līdz ar to radīšu garīgo izplatīšanu. Tad es ieraudzīšu, cik efektīvi tā palīdz pasaulei, un kā pasaule virzās uz priekšu un mainās. (vairāk…)

Virzi savas vēlmes augšup uz jaunu pakāpi

Bāls Sulams „Galvojums”: Vispārējais galvojums atbrīvoja katru no jebkādām rūpēm par sava ķermeņa vajadzībām un ļāva pilnā mērā pildīt bausli „mīli savu tuvāko kā sevi pašu”, atdodot visu, kas tam pieder, ikvienam trūkumcietējam.

Citiem vārdiem sakot, savās sajūtās mēs saņemsim tik lielu baudu, ka materiālajā dzīvē mums nekas nebūs vajadzīgs, izņemot vitāli nepieciešamo. Tāpat arī dzīvniekiem nav vajadzīgas kūkas, tiem pietiekami ar vienkāršu barību, ko viņiem paredzējusi daba. Ja mūsu vēlmes, kuras neattiecas uz dzīvniecisko līmeni, pārstās radīt mums sajukumu un pacelsies uz cilvēcisko līmeni, tad mēs atbrīvosimies no pārmērībām, kas tikai piesārņo Zemeslodi un atstāsim materiālajai dzīvei tikai to, kas nepieciešams normālai pamatvajadzību apmierināšanai. (vairāk…)

Solis pretī

Vienmēr jācenšas atcerēties, ka viss ar mums notiekošais nav akla likteņa sekas, bet nāk no Radītāja, izņemot kuru neviena cita pasaulē nav. Ja es pēkšņi atceros par Radītāju, tā arī nav nejaušība, jo tā vēlas Radītājs un atgādina man. Tādējādi man jābūt pateicīgam, ka man ļauj sajust to īpašo attieksmi, kas ir pret mani no augšienes un atbilstoši tam reaģēt. Tas nozīmē, ka Radītājs mani pietuvināja sev.

Šī pietuvināšana var tikt sajusta kā nepatīkama vai labsirdīga, jo sajūta izpaužas manā vēlmē baudīt. Ja sajūta patīkama, tad man jāstrādā ar to un jāpūlas izdarīt ko patīkamu Radītājam. (vairāk…)

Mans Es patiesībā nav mans

Jautājums: „Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs”, – sacīts Torā. Taisnību sakot, ko tas nozīmē?

Atbilde: Tas nozīmē, ka Radītājs valda pār tevi – visā bez izņēmuma. Ja tu sev piedēvē kādas domas, vēlmes un darbības, tad tikai tāpēc, ka esi saputrojies un atrodies patstāvības ilūzijā. Patiesībā „tevis” vispār nav.

Jautājums: Kad tad es kļūstu par sevi pašu?

Atbilde: Atkarībā no tā, kā es pielīdzinos Radītājam, kā mēs „skanam” unisonā.

Mans Es patiesībā neeksistē. Mana gribas brīvība, mana patstāvība ir paredzēta tikai tam, lai es apzināti un ar vēlmi darītu to, ko ar mani dara Radītājs.

Esmu tikai „zombijs”, taču man devuši iespēju izaudzināt „galvu” – sapratnes un apziņas mehānismu, lai noteiktu kur es atrodos, Kas mani radījis, Kas īsteno visas darbības. Man to dod tādēļ, lai, piekrītot vai nepiekrītot Viņa darbībām, es pieņemtu Viņu ar prātu, sajustu Viņu kā labestību, identificējot sevi ar Viņu un vēlētos tikai vienīgo Viņa varu. Tad es redzēšu, kā Viņš paiet malā, nevēloties pār mani valdīt, jo tagad es pats vēlos pār sevi valdīt tieši tāpat kā iepriekš Viņš un ne citādi. (vairāk…)

Dāvāšana un saņemšana

Jautājums: Ar ko Toras dāvāšana atšķiras no saņemšanas kontekstā ar Šavuot svētkiem?

Atbilde: Tora tiek iedota no augšienes, bet vai to saņem lejā – tas ir jautājums. Tādējādi Šavuot arī tiek dēvēts par Toras dāvāšanas svētkiem: ja esi izgājis iepriekšējos sagatavošanās posmus, tev rodas iespēja – tev dāvā Toru un tev jāpieņem, tā ir jāsaņem pie noteiktiem nosacījumiem.

Pēc notikumu apraksta mēs redzam, ka nepietiekami vienkārši nonākt pie Sinaja kalna – vēl ir jāierauga, ka tas ir naida kalns (sinà). Citādāk sakot, mēs atgriežamies no labās līnijas uz kreiso. Šķiet, kādēļ tas vajadzīgs pēc bēgšanas no Ēģiptes, kad es jau esmu atslēdzies no egoisma? Taču Tora netiek dota tāpat vienkārši: man no jauna jāatmodina sevī „Ēģipte” – sava ļaunā sākotne – un stāvot iepretim šim kalnam, tā jāsavieno ar Radītāju, ar gaismu, kura var mani izlabot. (vairāk…)

Gaišie Šavuot svētki

Rabašs, 52. vēstule: Pateicoties iziešanai no Ēģiptes, Israēla dēli izpelnījās ticības kategoriju… Pēc Pesaha sākas attīrīšanās darbs Toras saņemšanas sagatavošanās stadijā. Tad, kad Tora ietērpjas cilvēka dvēselē, tas ir Šavuot – Toras dāvāšanas laiks.

Līdz Pesaham ilgst „Ēģiptes verdzības” periods, tas ir, nelaimju periods, ko izjūt cilvēks sava egoisma dēļ –lai atrautos no tā, vēlētos pacelties tam pāri uz atdeves īpašību. Cilvēks iegulda arvien jaunas pūles caur grupu, vēloties pacelties virs sava egoisma un iekļauties kopībā. Tāds darbs norisinās Ēģiptē, kurš tiek veikts līdz piepildīsies trauks un tad gaisma dod cilvēkam labošanās spēku.

Taču tas ir tikai pirmējs pacēlums, kuru pauž Pesaha svētki. Pēc tam sākas 49 dienu atskaits līdz Šavuot svētkiem, kad mēs atraujamies, atslēdzamies no egoisma un paceļamies augšup uz Binas pakāpi. „Piena ēdienkarte” Šavuot svētkos simbolizē atdevi, gaišus svētkus. (vairāk…)

Tuvojas jauna globālā krīze

Paziņojums (Deutsche Bank analītiķi): Pats briesmīgākais pasaules finanšu krīzes etaps mums vēl priekšā. Tas sāksies, kad būs beigušies centrālo banku programmu, kas virzītas cīņai ar krīzi, darbības termiņi. Valsts līdzekļi ir izsmelti, krīze neizbēgama. Viss atkarīgs no tā, cik ilgi būs iespējams samierināties ar neizsīkstošo naudas drukāšanu. Vērienīgās naudas iešprices nebūt nav novedušas pie ekonomiskās izaugsmes palielināšanās, tikai nodrošinājušas nelielu atpūtu, bet problēmu tās viennozīmīgi nav novērsušas.

Replika: Vai tiešām mēs nespēsim darīt zināmu analītiķiem iespēju izmainīt pasaules ekonomiku caur izmaiņām sabiedrības atiecībās?

Cik gan ciešanu nāksies pārdzīvot pasaules tautām, kamēr politiskās un ekonomiskās varas apzināsies vienīgo iespēju krīzes izlabošanai – caur sabiedriskajām atiecībām. Par to runā gandrīz visi zinātnieki, bet viņos, kā parasti, vara nevēlas ieklausīties, bet rīkojas sava šaurā egoisma ietvaros.

Avots krievu valodā

Iedvesmot visu cilvēci

Eiropas kongress, 1. seminārs

Jautājums: Kādā veidā mēs gatavojamies iedvesmot visu cilvēci? Piemēram, mans vīrs interesējas tikai un vienīgi par futbolu.

Atbilde: Es domāju, ka jūs spēsiet ietekmēt savu vīru – sievai vienmēr ir ietekme uz savu vīru. Viņam mainīsies viedoklis. Sieviete prot to darīt.

Sievietei speciāli dots tādā veidā ietekmēt vīrieti. Ja nebūtu viņas ietekmes uz vīriešiem, viņi vienkārši būtu kā pazuduši. Tas patiešām tā ir, jo vīrietis bez sievietes vēlmes, kuru viņš realizē dzīvē, savas vēlmes realizētu vienkārši kā bērns. Tas būtu kas nesaprotams.

Īstenībā pasaule turas uz sieviešu vēlmēm: vēlme pēc mājas, ģimenes, bērniem, dzimtas turpināšanas, visa tā, kas patiesībā ir nopietns un mūsu dzīvei nepieciešams. Tas ir pirmkārt. (vairāk…)

Viena dzīve un kopēja lūgšana visiem

Grupas centrs – punkts, kurā mēs atbrīvojamies no visām sašķelšanās lauskām un vēlamies koncentrēties tikai uz savām dzirkstelēm, savienojot tās kopā. Un jo stiprāk tiecamies saliedēt šīs dzirksteles, jo augstāk paceļamies pa garīgajām kapnēm.

Pateicoties tādām pūlēm, mēs atklājam sevī jaunu vēlmes dziļumu, bet apvienotajās dzirkstelēs izpaužas arvien lielāka gaisma. Savienotās dzirksteles ir „rešimo de–itlabšut”, bet vēlmes dziļums, virs kuras mēs vēlamies savienoties – „rešimo de–avijut”, tādā veidā mēs sākam savienoties savā pirmajā, kopējā garīgajā parcufā, kurā sajutīsim vienu dvēseli.

Mēs pirmoreiz sajutīsim sevi integrālajā realitātē, kurā visi esam viens ar otru saistīti, bet tās iekšienē sajutīsim garīgo dzīvi – vienu uz visiem. Kā sacīts: „Nav neviena cita, izņemot Radītāju” – viena uz visiem, proti, viena doma, viena gaisma, vienota sistēma. Mēs sajutīsim sevi kā dzīvojušus viena augstākā spēka iekšienē. (vairāk…)

Mākslinieki gribot negribot

Bāls Sulams „TES priekšvārds”, 156. p.: Pastāv stingrs nosacījums nodarbojoties ar kabalas zinātni: nematerializēt jēdzienus ar šķietamām un materiālām lietām, jo tādā veidā cilvēki pārkāpj bausli: „Neveido sev tēlus un visāda veida ilustrācijas”.

Runa iet ne tikai par sarkaniem diegiem, „svēto ūdeni”, svētībām un amuletiem, bet arī par tām ainām, kuras „iebūvētas” mūsu materiālajā būtībā. Egoistiskā vēlme zīmē visdažādākos tēlus, kuros es dzīvoju, nespējot iedomāties sev ko tādu, ko nesajūtu savā realitātē. Pūloties iztēloties, pieņemsim, būtni no Marsa, es vienalga tai piedēvēšu man pazīstamus elementus: galvu, ķermeni, asti, kājas utt. Jebkurš mans attēls būs salikts no man zināmiem mūsu pasaules fragmentiem.

Kā tādā gadījumā neveidot sev tēlus un ilustrācijas? Es taču gribot negribot iztēlojos sev to, ar ko dzīvoju, kas atrodas manos rešimot. (vairāk…)