Monthly Archives: maijs 2012

Nacisms: vairs nekad?

No nodarbības, kas tika veltīta Eiropas ebreju katastrofas piemiņas dienai

Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 67. p.: Ja cilvēks no Izraēlas tautas cildina un vērtē savu ārējo daļu – „pasaules tautas” – virs „Israēla” kategorijas sevī, tad ārējā daļa „pacelsies tev pāri arvien augstāk un augstāk, bet tu pats” – iekšējā daļa – „nolaidīsies arvien zemāk un zemāk”. Tad ar savām darbībām viņš noved pie tā, ka ārējā pasaules daļa kopumā – pasaules tautas – paceļas arvien augstāk un augstāk, ņem virsroku pār Iraēlas tautu un nogāž to pīšļos un Izraēlas dēli – pasaules iekšējā daļa – nolaižas arvien zemāk un zemāk.

Tā notiek kopš Makabeju un ellinistu laikiem, kuri vēl Otrā Tempļa laikmetā pārņēma grieķu kultūru un aktīvi centās izplatīt to tautā. Ja veikt visas vēstures dziļu analīzi, mēs redzēsim, ka katrreiz, kad bija iespēja izvairīties no lielām problēmām, mēs to nedarījām. (vairāk…)

Israēls: ar dzimšanas tiesībām vai saskaņā ar mērķi

No nodarbības, kas veltīta Eiropas ebreju katastrofas piemiņas dienai

Jautājums: Uz kādu pasaules daļu attiecas neebreji, kuri studē kabalu?

Atbilde: Šodien viņi attiecas uz „Israēls” kategoriju.

Ja agrāk termins „Israēls” nozīmēja „tauta” materiālajā nozīmē, tad šodien tas – cilvēki, kuri tiecas „taisni pie Radītāja” (jašar–Eļ), tas ir, garīgais jēdziens. Šodien vairs nav svarīgi, no kā esi piedzimis, bet svarīgi ir tas, vai tu pieņem labošanās metodiku, vai tev ir dzirkstele sirdī (•). Attiecīgi tai tu tiec dēvēts „Israēls”. Taču, ja tev tās nav, tu attiecies uz „pasaules tautu” kategoriju. Lūk, no tā arī izriet, ka šodien tu vari būt no „pasaules tautām”, bet rīt kļūt par „Israēlu”. Jebkurā gadījumā gala rezultātā visiem ir jānonāk pie mērķa. (vairāk…)

Cilvēks starp Keter un Malhut punktu

Jautājums: Kā iespējams novērtēt savu garīgo izaugsmi, attiecībā pret ko?

Atbilde: Izaugsme tiek vērtēta pēc tā, cik lielā mērā es attaisnoju un novērtēju biedrus, uztveru viņus kā izcilus, īpašus un pilnīgus cilvēkus. Cik lielā mērā es redzu viņos Radītāja izpausmi un vēlos, lai manī iespiestos visas viņu īpašības.

Es vēlos kļūt par viņu ietekmes sekām, tas tiek dēvēts par audzināšanu apkārtnes iekšienē. Tas, ko viņi manī „iezīmogos” – arī būs Radītāja forma, cilvēks (Ādams) manī. (vairāk…)

Atdalīt sevi no sevis paša

Jautājums: Kad es pirms pusotra gada sāku nodarboties ar kabalu, es sajutu, cik ļoti es mīlu cilvēkus, un cik lielā mērā cilvēki mīl mani. Tagad es izjūtu ļoti dīvainu sajūtu, ka es nemaz tik labi neizturos pret cilvēkiem, un cilvēki neizturas pietiekoši labi pret mani. Es sajūtu no cilvēkiem ļaunumu un pat no tiem, kuri nodarbojas ar kabalu. Ko lai daru ar šīm jūtām?

Atbilde: Tad, kad cilvēks apgūst kabalu, viņš iziet visus iespējamos stāvokļus. Viņam noteikti ir jāiziet tādi stāvokļi, kad visus ienīst, atstumj no sevis, kad jūt, ka arī pret viņu tāpat izturas, – ar zināmu intrigu, ar „apslēptu domu” utt. Viņš iziet visus stāvokļus, kādi tikai eksistē jebkurā no cilvēkiem.

Cilvēks, kurš sasniedz Augstāko pasauli, gala rezultātā iziet absolūti visu, ko iziet visa cilvēce. Atsevišķais un kopējais – vienlīdzīgi un tāpēc nav tādas sajūtas, tāda iekšējā notikuma, iekšējās analīzes, kuru viņš neizietu, nesajustu. (vairāk…)

Visapkārt izmētāti ielūgumi pacelties augšup

Labošanās notiks tikai tad, kad cilvēks sapratīs, ka viņam jāmēro ceļš augšup uz nākamo pakāpi. Viņam pastāvīgi jāiztēlojas tāds risinājums, it kā viņš atrodas nevis tekošajā stāvoklī, bet nākamajā un jau sasniedzis augstāko pakāpi, pacēlies augšup ar gaismas palīdzību, kura atgriež pie avota.

Parasti mēs vēlamies izlabot savu stāvokli tieši tajā vietā, kurā patreiz atrodamies. Un tas mūs aptur, jo mēs domājam, ka stāvoklis atnācis ar nolūku, lai mēs izlabotu tieši to.

Līdz ar to mēs sapinamies, turklāt visas situācijas mums tiek dotas tādēļ, lai paceltos virs tām uz nākamo stāvokli. Mums vispār nav ko labot tekošajā situācijā. Stāvokļa labošana ir tajā apstāklī, ka es paceļos no tā tālāk augšup. (vairāk…)

Starpnieks starp debesīm un zemi

Zoar par Pesahu. Nodaļa „Bo”, 174. p. … Sacīts: „zeme, kurā bez aprobežotības ēdīsi maizi”. Aprobežotība – tā ir nabadzības maize. Un tiek dēvēta par „nabadzības maizi”, tāpēc ka mēness, Malhut, paliek samazinājumā un nesaņem svētību no saules, Zeir Anpin, un nespīd no saules, kā sacīts: „Viss ir debesīs un uz zemes”. Tas nozīmē, ka „viss”, tas ir, Zeir Anpina Jesod nostiprinās kā „debesīs”, tas ir, Zeir Anpinā, tāpat arī uz „zemes”, tas ir, Malhutā, – un saņem no debesīm un dod zemei.

Galvenais – attiecības starp Z”A un Malhut. Tāpēc, ka Bina, izveidojot Z”A – tās atdevi Malhut, būtībā parāda, ka ja Malhut nepielīdzina sevi Z”A, tad tas atrodas mazajā stāvoklī (katnut) un tam nav pat parcufa galvas (Roš), tādējādi tas tiek dēvēts „Zeir Anpin” – „mazā seja”. Un Malhutai nav nekā, tā ir tumsas punkts.

Tajā pakāpē, kādā tā spēj pielīdzināt sevi Z”A, pašā Z”A atklājas gaisma, Malhut atrodas ar to saplūsmē, un tad abi tie iegūst izzināšanu. (vairāk…)

ARI institūts: tikšanās ar ANO

Otrdien ARI institūta valdes loceklis un Ziemeļamerikas filiāles direktors Sets Bogners tikās ar ANO Ģenerālā sekretariāta štata darbinieku Pan Gi Muna kungu.

Šajā sanāksmē, kas notika pēc manas sarunas septembrī ar Ģenerālā sekretāra pirmo vietnieci Ašu Rouzu Migiro kundzi, viņš iepazīstināja ar ARI zinātniskās izpētes institūta izstrādātu integrālās apmācības kursu, kas domāts vispasaules auditorijai.

Viņš arī iepazinās ar mūsu vēstījumu, kurā teikts, ka tuvojošā krīze varētu būt atspēriena punkts iespējai izraisīt sociālās un globālās pārmaiņas.

Sākot ar 2012. gada 1. janvāri sākas ANO Ģenerālā sekretāra Pan Gi Muna vadības otrais termiņš, kurā izglītības tēmai tiek iedalīta vissvarīgākā vieta. (vairāk…)

Dzīve – mūsu īpašību kalibrators

Viss atkarīgs no cilvēka īpašībām, no stāvokļa, kurā viņš atrodas. Sacīts, ka „tad, kad māceklis iziet trimdā, skolotājs iet kopā ar viņu”. Viss tiek novērtēts tikai attiecībā pret saņemošo: „katrs spriež atbilstoši saviem trūkumiem” un „visus pārkāpumus nosegs mīlestība”.

Tāda ir atšķirība situācijas uztverē starp parastu cilvēku un kabalistu. Kabalists saprot, ka viņš saņem (vārds „kabala” nozīmē „saņemšana”) augstāko vadību un redz vienu no begalīgā aina daudzuma, kuras viņam var atklāties. Un tas viss atklājas saskaņā ar augstāko programmu un pūliņiem, kurus viņš pieliek, atrodoties lejā.

Atkarībā no tā, kādā vietā sastopas cilvēka attīstības programma un viņa personīgās pūles, un no tā, kā tās pārklāj viena otru – tādu ainu, tādas parādības viņš arī sajūt. (vairāk…)

Tiesības uz dzīvi, nevis verdzību!

Viedoklis: (A.Žorda, Reimsas universitātes profesors, Šampaņa-Ardēni): Pols Lafargs savas idejas ir formulējis tā:

„Katram ir tiesības brīvi rīkoties ar savu laiku un nebūt tā vergam.”

Piespiežot strādājošos noticēt, ka darbs – tā ir dzīve, kapitālisti tādā veidā zog laiku darbiniekiem. Darbiniekiem jāpieprasa nevis tiesības uz darbu (mazohistiska kļūda), bet gan tiesības uz slinkošanu. Tieši darba mīlestība atnesa vislielākās nelaimes tiem, kam nekā nav. Viņi kļuva pilnībā atkarīgi no darba, kurš bojā viņu prātu un veselību un nokauj viņu labākās spējas. (vairāk…)

Domas par atdevi

Jautājums: Kāpēc Radītājs pastāvīgi no manis slēpjas – no kā Viņš baidās?

Atbilde: Sagatavošanās periodā mēdz būt stāvokļi, kad cilvēks jūt, ka Radītājs slēpjas, bet mēdz būt tā, ka viņš vispār neko nejūt. Atbilstoši garīgajai virzībai uz priekšu, atnāk Radītāja atklāšanas skaudra nepieciešamības sajūta, lai saņemtu iespēju kļūt par atdodošo.

Cilvēks saprot, ka bez šādas atklāšanas nekad nespēs atdot. Tikai Radītāja atklāšana pret manu egoismu var atnest man atdeves īpašību augstāk par saņemšanu, ticību augstāk par zināšanām. Un tad es spēšu veikt samazinājumu, saņemšu antiegoistisko ekrānu un atstaroto gaismu un spēšu pildīt garīgās darbības, bet tikai tajā mērā, kādā man atklāsies Radītājs. (vairāk…)