Monthly Archives: maijs 2012

Realitātes izzināšana: no Ņūtona līdz kabalai

No lekcijas Berlīnē

Mēs dzīvojam visai nesaprotamā pasaulē. Cilvēks uzdod sev jautājumu par to, kur viņš dzīvo, kur eksistē. Tūkstošu gadu garumā mēs šo jautājumu principā sev neesam  uzdevuši. Mēs domājām, ka šī pasaule, kurā mēs dzīvojam arī ir vienīgā. Šāda koncepcija tiek dēvēta par „pasaules uztveri pēc Ņūtona”.

Pēc tam, virzoties uz priekšu dabas izzināšanā, mēs atskārtām, ka citas radības, kuras nav cilvēki, uztver pasauli citādāk: siltuma plankumu veidā, kā piemēram, čūskas; vai arī smaku mākoņa veidā, kā suņi; vai sadalītu daudzos sektoros, kā bites, utml. Tātad katra radība uztver pasauli citādāk un orientējas tajā, vadoties no savām sajūtām. Tas nebūt netraucē mums eksistēt kopējā apjomā, kaut arī katrs pavisam savādāk uztver pasauli. (vairāk…)

Izsaucu gaismu uz sevi

Kabalas zinātne – Toras iekšējā daļa – atšķiras no visām pārējām cilvēces zinībām, kuras mēs atklājām un kuras mums vēl būs jāatklāj, ar to, ka mēs saņemam piekļuvi Augstākās gaismas vadīšanā, to izsaucot uz sevi, kā saka: „Izsaucu uguni uz sevi”.

Tad, kad mēs pa īstam varēsim likt darboties Augstākai gaismai attiecībā uz mums, burtiski „uzspiežot uz pogu” un ģenerējot tās impulsu – tas mums vissvarīgākais moments. Tādējādi galvenais mūsu metodikā – nonākt pie stāvokļa, kad mēs pirmoreiz varēsim „uzspiest uz pogu” un izsaukt uz sevi Augstāko gaismu.

Tas nav vienkāršs ceļš, lai iegūtu garīgās metodikas instrumentu. (vairāk…)

Einšteina aforismi

Laba iespēja slēpjas aiz grūtībām un problēmām.

Dievs ir viltīgs, taču bez ļauniem nodomiem.

Iztēle ir svarīgāka par zināšanām. Zināšanas ir ierobežotas, bet iztēle aptver veselu pasauli.

Karš uzvarēts, miers vēl joprojām kavējas.

Cienīga ir tikai tā dzīve, kura nodzīvota citu cilvēku dēļ. (vairāk…)

Ēģipte ar verga un brīva cilvēka acīm

Jautājums: Kā cilvēks var saskaitīt 400 atrašanās trimdā gadus (pakāpes), ja Ēģiptē valda pilnīga tumsa?

Atbilde: Nav iespējams to saskaitīt un tādēļ bēgšana notiek pēkšņi, steigā. Cilvēks nezina, kad izies no trimdas. Pieņemsim, tev šodien pulksten 11:30 no rīta beidzas pilni 400 trimdas gadi, taču tu to nevari zināt. Vai tad tu pēc šī stāsta neredzi, ka bēgšana notiek pilnīgi negaidīti?

Tev tikai nosauc visu, kas tev ir jāņem līdzi: no kādiem komponentiem salikt savu garīgo tilpni, lai pēc tam paceltos tai pāri.

Spriežot pēc stāsta, pēc mūsu iziešanas no Ēģiptes tur nekas nepaliek! Es paņemu līdzi visu zeltu, visus savus lopus, visu mantu un atstāju aiz sevis tukšu, izpostītu valsti. To valsti, kas kādreiz bija plaukstoša, varena un brīnumskaista, pārpilnības pilna, ar visām pilsētām, kuras es tajā uzcēlu. Un to visu es nopostu līdz pamatiem un aizeju. (vairāk…)

Grūts slavas pārbaudījums

No Rabaša nodarbības: „Cilvēkam ir jāmācās, pamatojoties uz to, ka ticība uzliek viņam pienākumu. Taču ne tāpēc, ka citi viņu dēvē par taisno un ar to dod spēku, iedvesmojot viņu uz darbu. Tāpēc, ka tad iznāk, ka šis spēks balstīts uz lepnību un godu, nevis uz ticību, tas ir, svētuma vietā uz egoismu.”

Tādējādi ir ļoti jāsargājas no ārējās atzinības. Gluži otrādi, ja apkārtējie noniecina cilvēku – tā vienkārši ir dāvana no augšienes. Līdz ar to viņam tiek dota iespēja turpināt strādāt atdeves dēļ.

Turpretim, ja viņu cildina, tad ar to dod enerģiju strādāt egoistiski, cieņas dēļ. Un lai cik viņam to skaidrotu, nekas nelīdzēs – tādā veidā strādā mūsu ķermenis, mūsu egoisms. (vairāk…)

Katrs var ģenerēt laimi visiem

Izņemot personīgos informācijas gēnus, rešimot, cilvēka iekšējo stāvokli tāpat ietekmē kopējā atmoda no augšienes (itaruta de–leila), kas dēvēta par darbadienām, sestdienām, svētkiem. Tās ir pastāvīgas relatīvas pacelšanās un nolaišanās.

Pastāv dažādas sekundes, minūtes, stundas, diena un nakts, īpaša nedēļas diena, īpaša mēneša diena, īpaša gada diena, garais gads gadu virpulī utt. – viens iekš otra. Šī ietekme mums ir svarīga, jo mūsu ceļš ietver visus šos stāvokļus.

Vismazākajam stāvoklim jāietver sevī visi pārējie stāvokļi kā hologrāfiskajā ainā. Iznāk, ka esmu saistīts ar īpašu gaismu, kas pastāvīgi pagaismo man un maina manu apkārtējo gaismu pateicoties savai modulācijai, izmaiņām, tādējādi dažādās dienās ar maniem vienādajiem pūliņiem es saņemu dažādu apkārtējo gaismu. (vairāk…)

Vienīgais, kurš man palīdzēs

Cenšoties apvienoties grupā, mēs atmodinām ne vien gaismu, bet gaismu, kas atgriež pie Avota. Tā mani nelabo, taču piešķir jaunas uztveres detaļas. Tās uzdevums – parādīt man, ka esmu pilnīgi atdalīts, pretējs, sašķelts, iegrimis naidā un guļu pašā dzelmē. Vispirms es apzināšos tieši šo.

Bez tam gaisma man liek sajust, ka glābiņa nav, ka no šejienes nav iespējams izkļūt. Mūsu pasaulē nav spēka, kurš palīdzētu man izlaboties, kaut gan es jau it kā vēlos apvienoties ar biedriem un viņus iemīlēt.

Taču es turpinu strādāt un pielikt pūles – kopā ar lielu naidu pret atdalīšanos un lielu vēlmi apvienoties. Ar gaismas palīdzību es sāku apzināties, ka tas ir ļoti svarīgi. Un tad tā atklāj man iekšējo, pašu svarīgāko punktu – zināšanas par to, ka tikai Radītājs man var palīdzēt. (vairāk…)

Brīvās izvēles ēra

No nodarbības, kas veltīta Eiropas ebreju katastrofas piemiņas dienai

Nav viegli runāt par Katastrofu, ņemot vērā, ka šī tēma cieši saistīta ar cilvēku jūtām. Daudz mierīgāk mēs varam apspriest karus, kuri norisinājās pirms tūkstošiem gadu, kaut gan tad tie dažkārt notika tautas vidū – piemēram, starp ellinistiem un tiem, kuri pieturējās pie sākotnējiem principiem. Taču kopumā Izraēlas tauta, protams, ne mazums karoja ar ārējiem ienaidniekiem: romiešiem un citiem.

Mēs zinām, ka pagātnē visi kari bija Israēla neatbilsmes savam uzdevumam rezultāts. Zināms no TANAHa un Gemaras, ja Israēla tauta būtu rīkojusies pareizi, neviena tauta nevaldītu pār mums. Bāls Sulams raksta par to rakstā „Galvojums”, un vēl agrāk ARI sacīja, ka, ja mēs būtu palikuši viens otram par galvotājiem kā Pirmā Tempļa pakāpē un nebūtu no turienes nokrituši, tad nešķīstie spēki nebūtu saņēmuši varu pār mums. (vairāk…)

Dot priekšroku iekšējam

No nodarbības, kas veltīta Eiropas ebreju katastrofas piemiņas dienai

Bāls Sulams „priekšvārds Zoar Grāmatai”, 71. p.: Ja ikviens no mums pieņems ar visu dvēseli un visu savu būtību pienākumu celt godā tagad un turpmāk Toras iekšējo daļu un atvēlēt tai cienīgu vietu saskaņā ar tās nozīmi attiecībā uz ārējo daļu, tad katrs no mums izpelnīsies stiprināt savu iekšējo daļu, tas ir, kategoriju „Israēls” sevī – dvēseles vajadzības – virs savas ārējās daļas, tas ir, „pasaules tautām” sevī – ķermeņa vajadzībām.

Turpretim pasaules tautu iekšējā daļa – taisnie – stiprināsies un pakļaus to ārējo daļu – postītājus. Tāpat arī pasaules iekšējā daļa – Israēls – pārspēs visā savā cēlumā un tikumībā pasaules ārējo daļu – tautas. Un tad visas pasaules tautas apzināsies un pieņems Israēla pārspēku pār tiem un piepildīs pravieša Jesajas vārdus: „Viņi atnesīs tavus dēlus uz lauku, un tavas meitas tiks nestas uz pleciem”. (vairāk…)

Nacisma saknes

No nodarbības, kas veltīta Eiropas ebreju katastrofas piemiņas dienai

Bāls Sulams „Raksti par pēdējo paaudzi”: Kļuvis skaidrs, ka pasaule kļūdaini uzskata nacismu tikai par Vācijas augli, tostarp tas ir demokrātijas un sociālisma sekas, kas palika bez reliģijas, morāles un pasaules tiesas. Un ja tā, tad visas tautas šajā aspektā ir vienlīdzīgas un nav nekādas cerības, ka ar sabiedroto uzvaru nacisti atmirs, tāpēc ka rīt, piemēram, nacismu pieņems anglosaksi – turklāt arī viņi dzīvo demokrātu un nacistu pasaulē.

Ja neizlabot demokrātiju un sociālismu, ja neiekļaut tos pareizi labošanās procesā, tad tieši no tiem atzarojas nacisms. Un tas norisinās nevis kaut kur, bet mūsdienu pasaulē. Vācija 20. gadsimtā bija progresīvākā valsts ar progresīvāko zinātni un bagātu kultūru, taču sabiedrības attīstība tur ieņēma nacisma formas. (vairāk…)