Kāpēc ir tik grūti palūgt?

Garīgais darbs atšķiras no tā darba, kuru veicam šajā pasaulē. Mūsu pasaule – tā ir darbību pasaule. Es veicu tajā kādu darbu, lai tā beigās saņemtu likumsakarīgu rezultātu. Ir nodoms, mērķis, plāns, programma, saskaņā ar kuru es sāku strādāt, pati izpildīšana, kas noved pie mērķa sasniegšanas – un tā es sāku un pabeidzu visu procesu.

Taču garīgajā darbā mums ir vēl viens, papildus un galvenais partneris, kurš arī veic visu darbu. Mēs tikai stimulējam Viņu strādāt. Viņš strādā un izpilda visas darbības, Viņam pieder programma, Viņš dara visu. No mums ir atkarīgs tikai tas, kā mēs spēsim Viņu piesaistīt.

Radītājs šeit ir saimnieks, kuram ir sava programma un visi materiāli, spēki tās realizācijai, viss nepieciešamais. Viss notiek saskaņā ar noteikto plānu, taču pie nosacījuma, ka mēs paši viņu skubinām.

Gluži kā būtu kāds ļoti laisks darbuzņēmējs, kurš uzņēmies uzcelt māju. Taču mums pastāvīgi jānāk pie viņa un jāprasa, lai viņš kaut ko darītu. Kamēr prasi – viņš dara, bet tikko pārstāj prasīt, viņš acumirklī pārstāj strādāt. Mēs paši iepildām degvielu šajā mašīnā, un tikai tad tā sāk darboties.

Lūk, tieši to mums ir ļoti grūti apgūt, saprast un sajust – jo mēs nesajūtam šo Darba veicēju un domājam, ka mums pašiem tas ir jādara! Pie tam, ka šis darbs tiek veikts attiecībā uz mums pašiem. Turklāt, ja tas tiek veikts tieši attiecībā uz mani, es ne ļoti skaidri apzinos, kas notiek.

Ja es redzētu Radītāju un saprastu, ka it visā esmu atkarīgs no Viņa, es, dabiski, pastāvīgi Viņu ļoti lūgtu, zināmā veidā mudinātu. Taču problēma tajā, ka es Viņu nejūtu! Tajā ir visa Radītāja apslēptības būtība, ka nejūtu, ka atrodos Viņa rokās un tāpēc nevēršos ar lūgumu.

Es nesajūtu savu atkarību no Viņa, bet domāju, ka viss ir manos spēkos. Šādu apslēptību man rada egoistiskais spēks, klipa, iedzīvinot manī pārliecību, ka es pats valdīšu! Tādā veidā manī runā Faraons: „Kas vispār ir šis Radītājs? Dari visu pats!”

Tas ir pats principiālākais punkts, kurā arī izpaužas egoisma vara – cīņas vieta starp egoismu un svētumu manī.

„Es valdīšu!” – tas nozīmē, es pats visu darīšu, nevis Radītājs. Es atzīstu par labu visu darīt pats, tā vietā, lai lūgtu Viņu kaut ko izdarīt. Tomēr mēs zinām, ka viss mūsu darbs ir tieši tajā, lai sasniegtu lūgumu. Tas ir vienīgais, kas mums nepieciešams, un pēc tam viss notiks pats par sevi.

No nodarbības pēc Rabaša raksta, 25.04.2012.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: