Ēģipte ar verga un brīva cilvēka acīm

Jautājums: Kā cilvēks var saskaitīt 400 atrašanās trimdā gadus (pakāpes), ja Ēģiptē valda pilnīga tumsa?

Atbilde: Nav iespējams to saskaitīt un tādēļ bēgšana notiek pēkšņi, steigā. Cilvēks nezina, kad izies no trimdas. Pieņemsim, tev šodien pulksten 11:30 no rīta beidzas pilni 400 trimdas gadi, taču tu to nevari zināt. Vai tad tu pēc šī stāsta neredzi, ka bēgšana notiek pilnīgi negaidīti?

Tev tikai nosauc visu, kas tev ir jāņem līdzi: no kādiem komponentiem salikt savu garīgo tilpni, lai pēc tam paceltos tai pāri.

Spriežot pēc stāsta, pēc mūsu iziešanas no Ēģiptes tur nekas nepaliek! Es paņemu līdzi visu zeltu, visus savus lopus, visu mantu un atstāju aiz sevis tukšu, izpostītu valsti. To valsti, kas kādreiz bija plaukstoša, varena un brīnumskaista, pārpilnības pilna, ar visām pilsētām, kuras es tajā uzcēlu. Un to visu es nopostu līdz pamatiem un aizeju.

Saprotams, ka es virzos uz labāku dzīvi, jo man vairs nav ko zaudēt. Nav vajadzības palikt Ēģiptē, kur vairs nav dzeramā ūdens – viss pārvērties asinīs, visapkārt vieni mirušie.

Lūk, tādā veidā cilvēks redz materiālo pasauli, kuru viņš atstāj. Tajā paliek bagātīgas pilis, vairums labuma, viss zied, tikai man šķiet, ka visa zeme atrodas drupās un tumsā. Tādā veidā tas tiek uztverts attiecīgi manai jaunajai apziņai, kas man liek nonievāt visu šo greznību kā atkritumus un tiekties aizbēgt no tās.

Taču, ja uz visu to es palūkotos ar verga acīm, tad ieraudzītu bagātu zemi un nodomātu, ka nav vajadzības bēgt prom no šejienes. Turklāt, kas mani gaida – no visām pusēm Ēģipti ieskauj tuksnesis. Un piepeši es nolemju, ka palikt šeit – tas ir pats briesmīgākais, nekas sliktāks nevar būt. Tas ir ne vienkārši tuksnesis, bet šausmīga postījuma vieta, visnejaukākais maziskums. Viss ir atkarīgs no tā, ar kādām acīm es lūkojos.

No nodarbības pēc „Desmit Sfirotu Mācības”, 18.04.2012.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa:

Nākamā ziņa: