Vienīgais, kurš man palīdzēs

Cenšoties apvienoties grupā, mēs atmodinām ne vien gaismu, bet gaismu, kas atgriež pie Avota. Tā mani nelabo, taču piešķir jaunas uztveres detaļas. Tās uzdevums – parādīt man, ka esmu pilnīgi atdalīts, pretējs, sašķelts, iegrimis naidā un guļu pašā dzelmē. Vispirms es apzināšos tieši šo.

Bez tam gaisma man liek sajust, ka glābiņa nav, ka no šejienes nav iespējams izkļūt. Mūsu pasaulē nav spēka, kurš palīdzētu man izlaboties, kaut gan es jau it kā vēlos apvienoties ar biedriem un viņus iemīlēt.

Taču es turpinu strādāt un pielikt pūles – kopā ar lielu naidu pret atdalīšanos un lielu vēlmi apvienoties. Ar gaismas palīdzību es sāku apzināties, ka tas ir ļoti svarīgi. Un tad tā atklāj man iekšējo, pašu svarīgāko punktu – zināšanas par to, ka tikai Radītājs man var palīdzēt.

Tādējādi es nonāku pie divām lietām: no vienas puses, naids pret ļaunumu, bet no otras, mīlestība pret labo, tas ir, pret absolūto atdevi, kad es vēlos burtiski „izlīst no savas ādas” pretimnākot citiem. Esmu jau ieguvis šo milzīgo vēlmi, vajadzību pēc vienotības un mīlestības. Piedevām, virs šī sirds aicinājuma es ieguvu zināšanas par to, ka neviens man nepalīdzēs, izņemot Radītāju.

Tādējādi arī iznāk, ka gala rezultātā es iegūstu vajadzību sasniegt Radītāju. Sākumā es uzskatīju, ka kopā ar biedriem mēs „šķērsosim mahsomu”, taču tagad izeju no šīs prasības šķautnes, iekļūstu arvien dziļāk dabā un atklāju tajā slēpjošos iekšējo Spēku – vienīgo, kas spēj man palīdzēt. Es jūtu, ka manā sirdī dzimusi vēlme, kas vērsta uz Radītāju.

Un tas ir kalngals, mana darba virsotne materiālajā pakāpē ar visiem šeit esošajiem līdzekļiem. No šā momenta es jau esmu fiksēts uz Radītāju: „Kā palūgt, pieprasīt, piespiest, pierunāt Viņu, lai Viņš man palīdzētu?”

Šī vēlme, savukārt, attīstās savā virzienā: kam paredzēta Radītāja palīdzība? Laikam ritot es sāku saprast, ka līdz šim vēlējos Viņu izmantot, lai arī par samaksu, bet patiesībā pārmaiņas man vajadzīgas tādēļ, lai Viņam atbildētu. Tādā veidā iekšēji mainoties, es sāku mainīt mūsu savstarpējās attiecības, līdz pāri visiem maniem personīgajiem aprēķiniem vēlēšos, lai jebkuras pārmaiņas sniegtu labpatiku tikai Viņam.

Tā jau ir kalpošana Radītājam: es strādāju, virzot apzināti šā darba augļus Viņam. Un tad es lūdzu par to, lai Viņu sajustu. Lūdzu ne tā kā patreiz, ne sava personīgā labuma dēļ. Gluži otrādi, es Viņam saku: „Neatklājies, pretējā gadījumā mana saņemošā vēlme sāks baudīt. Atklāj tikai to, kas nāks tev par labu. Tas ir vienīgais, ko vēlos zināt”.

Tādējādi no mūsu pasaules šķautnes es pāreju pie cita darba, kas tiek veikts ar Radītāju. Pie tam joprojām es darbojos grupā, taču jau kā viens veselums ar to.

No nodarbības pēc „Ievada Zoar Grāmatā”, 20.04.2012.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: