Viedoklis: (A.Žorda, Reimsas universitātes profesors, Šampaņa-Ardēni): Pols Lafargs savas idejas ir formulējis tā:

„Katram ir tiesības brīvi rīkoties ar savu laiku un nebūt tā vergam.”

Piespiežot strādājošos noticēt, ka darbs – tā ir dzīve, kapitālisti tādā veidā zog laiku darbiniekiem. Darbiniekiem jāpieprasa nevis tiesības uz darbu (mazohistiska kļūda), bet gan tiesības uz slinkošanu. Tieši darba mīlestība atnesa vislielākās nelaimes tiem, kam nekā nav. Viņi kļuva pilnībā atkarīgi no darba, kurš bojā viņu prātu un veselību un nokauj viņu labākās spējas.

Taisnīgas sabiedrības galīgais mērķis būs sadalīt darbu un slinkumu neatkarīgi no sociālajām atšķirībām starp cilvēkiem. Katram jāizlieto savs laiks atkarībā no viņa vajadzībām. Kad darbs kļūs obligāts tādā mērā, lai nodrošinātu sabiedrību tikai ar pašu nepieciešamāko un ne vairāk, būs pilnīgi pietiekami ar trīs stundu darba dienu, lai apmierinātu visas mūsu materiālās vajadzības.

Brīdī, kad cilvēki atbrīvosies no darba atkarības, viņi varēs izmantot laiku sevis atjaunināšanai (fiziskajai, intelektuālajai, garīgai) – šajā „slinkajā” režīmā būs iespējams sevi pilnveidot.

Avots krievu valodā

Filed under: Krīze un globalizācija | Add Comment →