Domas par atdevi

Jautājums: Kāpēc Radītājs pastāvīgi no manis slēpjas – no kā Viņš baidās?

Atbilde: Sagatavošanās periodā mēdz būt stāvokļi, kad cilvēks jūt, ka Radītājs slēpjas, bet mēdz būt tā, ka viņš vispār neko nejūt. Atbilstoši garīgajai virzībai uz priekšu, atnāk Radītāja atklāšanas skaudra nepieciešamības sajūta, lai saņemtu iespēju kļūt par atdodošo.

Cilvēks saprot, ka bez šādas atklāšanas nekad nespēs atdot. Tikai Radītāja atklāšana pret manu egoismu var atnest man atdeves īpašību augstāk par saņemšanu, ticību augstāk par zināšanām. Un tad es spēšu veikt samazinājumu, saņemšu antiegoistisko ekrānu un atstaroto gaismu un spēšu pildīt garīgās darbības, bet tikai tajā mērā, kādā man atklāsies Radītājs.

Es gaidu Viņa atklāsmi ne tādēļ, lai saņemtu no viņa labpatiku, bet tādēļ, lai prastu strādāt augstāk par savu egoistisko vēlmi. Pie tāda stāvokļa mums ir jānonāk, un tas pašlaik mums ir sasniedzams. Jāsajūt absolūta nepieciešamība Radītāja atklāšanā, lai mēs spētu sasniegt atdevi, prastu savstarpēji savienoties atdeves dēļ Viņam.

Sākumā atnāk tādas domas, meklējumi, bet pēc tam sajūtas. Tā pagaidām ir pakāpes „pretējā puse” (ahoraim), kas izpaužas vēlmes iegūšanā, vajadzībā. Turpretim priekšpuse (panim) – tas jau ir piepildījums, atklāsme. Piepildījums garīgajā nozīmē iespēju atdot, no tā es piepildos.

Es nesaņemu piepildījumu savā egoismā, kā domāju iepriekš. Manī arvien vairāk noformējas un sāk tikt sajustas vēlmes: vajadzība pēc saiknes, atdeves, tieksme ieraudzīt visus, visu realitāti kā vienu veselumu. Taču cenšoties to īstenot praktiski, es piepeši saprotu, ka pilnīgi neesmu uz to spējigs – it kā vēlos ko izdarīt, taču man nav roku.

Es nespēju izpildīt atdeves darbību. Līdzīgi tam, kā mūsu pasaulē reizēm ļoti vēlos ko izdarīt, taču man šim nolūkam nav nekādu līdzekļu un tāpēc sajūtu pilnīgu bezspēcību no spēku, sapratnes, naudas trūkuma. Es jūtos gluži kā zivs bez rokām, kas neko nevar izdarīt un neko nespēj ietekmēt.

Es saprotu, ka man jāsaņem tāds spēks, lai uzzinātu visus trīs nosacījumus: labo, kreiso un vidējo sastāvdaļu. Un tad es uzzināšu, kā strādāt ar kreiso, ar labo un kā tās savienot, lai izveidotu „galvu” (DAAT). Mans piepildījums nozīmē tieši to, ka es varēšu realizēt šo atdeves darbību augstāk par sevi pašu. Man precīzi jāiztēlojas, kā savienot visas sastāvdaļas, lai sajustu atdeves svarīgumu, kam es atdodu, ko atdodu un uz kāda pamata – tas ir, skaidri apzināties šo darbību.

No nodarbības pēc Rabaša raksta, 15.04.2012.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed