Neķer čūsku aiz astes

Rabašs, 66. vēstule: ja cilvēks nodarbojas ar Toru ne debesu dēļ, viņam it kā nav Radītāja. Ja viņš patiešām sajustu Radītāju, tad nodarbotos debesu dēļ. Tādēļ cilvēkam jāpieliek pūles, un jāpārvar personīgās īpašības, vēršot tās par labu tuvākajam.

Nokļūstot nelaimē, cilvēks meklē, kā no tās izkļūt. Nelaimes mēdz būt dažādas: materiālās un garīgās, taču tā vai citādi, cilvēks izjūt ciešanas. Tomēr, ja tajā pašā laikā viņš sāk nodarboties ar Toru un pat kabalas zinātni, tad tiek pakļauts ļoti lielām briesmām. Tāpēc, ka Tora var būt „dzīvības eliksīrs” vai „nāvējoša inde”. Šo līdzekli mums atklāj čūska, kura gala rezultātā apēdīs cilvēku vai palīdzēs viņam, aizdzenot prom no sevis un pakļaujoties.

Bāls Sulams raksta par to, ka čūsku var notvert aiz galvas vai aiz astes. Un tādējādi, kad mēs mācāmies, mūs gaida vairākas briesmas. Vispirms, var aprobežoties ar sausu, tehnisku tekstu studēšanu, lai saliktu pa vietām visas garīgo pasauļu detaļas, kuras apraksta kabalisti. Vilcējspēks uz to ir ļoti liels, jo tad, lasot grāmatas, tu it kā saproti un tās sajūti, saproti materiālu, tev rokās ir „karte” un definējumu saraksts. Šī maldīgā valdīšana pār situāciju ir pirmās briesmas. Nedaudzus pat apmierina tādu mācību pats fakts, lai arī bez jebkādas sapratnes.

Tālāk, ja mēs mācāmies ar mērķi laboties, šeit mūs arī sagaida ne mazums briesmu. Iespējams, es vēlos iegūt atdeves spēku, lai ieņemtu siltu vietiņu tuvāk Radītājam? Pastāv arī citi varianti. Jebkurā gadījumā, nepareizi izvēlēts virziens pastumj cilvēku malā. Ja novirzīties no ass „Israēls–Tora–Radītājs”, tad ar katru soli mēs attālināmies no ceļa uz mērķi.

Un tādējādi šeit ir svarīgs princips: „darbības beigas ieliktas sākotnējā nodomā”. Visu pasauli es sajūtu kā sevi un to visu virzu uz saplūsmi ar Radītāju. Mūsu darbs nevar būt pilnīgs, ja mēs nevēlamies ietvert sevī visas cilvēces daļas, visu pastāvošo realitāti. Tikai tad var sasniegt īstenu atdeves īpašību – pa īstam altruistisku nolūku, nevis dažādus tā aizvietotājus.

Pretī desmit svētuma elementiem atrodas desmit nesķīstības elementi, un starpība starp tiem ir ļoti liela. Katrā atdeves formā un katrā saņemšanas formā ielikta sava metodika, sava filozofija – vesela pasaule slēpjas katrā svētuma īpašībā un pretējā tai nešķīstības īpašībā. Tur sākas visas ticības un reliģijas, viss juceklis, visas attaisnošanas, kuras cilvēks sev atrod dzīvē…

Tādā veidā mums ir jāsaprot, ka mīlestībai pret tuvāko jābalstās uz Israēla, Toras un Radītāja vienotības principa. Nav atsevišķi „tuvākā” – viss ir vienots, viss iekļauts Augstākajā spēkā. Un tādējādi mums ir jāvelta uzmanība visam, ietverot izplatīšanu un nepieciešamību aizsniegt visattālākās cilvēces daļas. Pretējā gadījumā, ja veikt selekciju, kopējā tilpne nebūs monolīta, un mums pietrūks nolūka atdeves dēļ…

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: