Kad beidzas degviela

Rabašs, Dargot Sulam, 921. raksts „Nepieciešamība uz darbību no lejas”: Baudas spēks, kas uz mums iedarbojas – ļaunās sākotnes vara, kas notur cilvēku trimdā. Ja cilvēks varētu atteikties no baudas, tad tā viņu nepaverdzinātu. Un tāpēc, kad Faraons Israēla dēliem sniedza savus labumus, tie atradās Faraona verdzībā un nespēja iziet no trimdas…

Virzoties garīgajā arvien tālāk uz priekšu, cilvēks kļūst arvien vājāks. Tā arī ir verdzība pie Faraona – cilvēks ir vājš attiecībā pret baudu. Reiz viņš bija varonis, spēja pārvarēt savas vēlmes, turēt sevi rokās, piespiest sevi, taču virzoties arvien tālāk, viņš it kā kļūst vājāks un jau nespēj piespiest sevi pārvarēt, „uzkāpt sev uz rīkles”.

Lieta ir tajā apstāklī, ka iepriekš viņš strādāja ar sevi egoistiski, – lai vairāk nopelnītu, vairāk gūtu panākumus. Viņš atsaucās uz saņemšanas piesolījumiem, un viņa pūles attaisnojās. Turpretim tagad, kad garīgais darbs viņam atņēma egoistiskos vilinājumus kā skaidru, „degošu” piepildījumu, kad priekšā, gluži otrādi, nekas nevilina – cilvēks zaudē spēkus, degvielu un pārvēršas par „lupatu”.

Un tā ir garīgās izaugsmes pazīme. Mēs lūkojamies uz citiem cilvēkiem, kuros kvēlo spēks un pārliecība, – bet viņi taču saņem piepildījumu tajās pašās tilpnēs ar kurām strādā. Turpretim mums piepildījumam jāienāk tilpnēs, kuras pretējas „darba” tilpnēm. Kā kas tāds var notikt: es strādāju vaigu sviedros, bet kāds cits saņem algu? Piedāvā ko līdzīgu jebkuram cilvēkam pasaulē – un tev būs jāpiespiež viņš strādāt, līdzīgi tam kā savā laikā strādniekus Padomju Krievijā, kur nācās pielikt kontrolierus uzraugus, lai viņi nesamazinātu darba ražīgumu…

Tātad nedrīkst piekrist personīgajam vājumam, taču būtībā tas liecina par virzību uz priekšu uz atdevi.

No nodarbības pēc Rabaša raksta, 15.04.2012.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa:

Nākamā ziņa: