Nepanesamais verdzības rūgtums

No 159. raksta, grāmata „Šamati”: „Līdz brīdim, kamēr Israēls atrodas zem citu tautu virskundzības, tas nevar iziet no svešas ietekmes, rasdams garšu šajā darbā un nevēlēdamies atbrīvoties no šīs verdzības. Un tad Radītājs izdarīja tā, lai „Ēģiptes valdnieks nomirtu”, un lai izzustu viņa vara. Vai tas ir labi, ka Faraons nomira? Viņš taču pietuvināja Israēlu svētumam, liekot mums sajust sevī divas īpašības. No vienas puses, mums bija pilni podi ar gaļu, taču no otras puses, mēs atradāmies verdzībā.

Ja nedomāt par garīgo, tad aizmirstas verdzība un tu nejūties kā vergs. Tu strādā sava egoisma labā un labi nopelni. Verdzība sākas tur, kur , neskatoties uz pilniem podiem ar gaļu, tu sajūti, ka tev nav garīgā, tāpēc ka tu nesasniedz savienošanos, mīlestību, iziešanu no egoisma.

Verdzība tiek sajusta tikai tad, kad tev ir divi atskaites punkti: materiālajā plaknē tev viss ir labi, taču garīgajā – nekā nav un nebūs. Tādā gadījumā to dēvē par verdzību – matērijas varu pār garu. Turpretim Radītājs mūs dzird tikai tad, kad mēs viens ar otru savienojamies, sākam atdalīt materiālo no garīgā un redzam, ka garīgais punkts ir jāmeklē mūsu apvienībā.

Tādējādi mēs jau tiekam dēvēti par Izraēlas dēliem un brālīgu sabiedrību – par tiem, kas sajūt sevi atrodamies Ēģiptes verdzībā, nespējot sasniegt savienošanos. Sākumā viss šķita iespējams, bija brīnišķīgi un labi, taču pēc tam sākas problēmas, kuras mēs redzam dažādās grupās. Tas ir otrais Ēģiptes verdzības periods, kurā Izraēlas dēli vaid no katra darba. Viņi nevar savienoties, taču nebēg prom, bet turpina ar to strādāt.

Ja cilvēks šā iemesla dēļ neaiziet no grupas, bet turpina strādāt tajā pašā virzienā, sasniedzot savienošanos, tad gala rezultātā nonāk izmisumā un kliedz no savas bezspēcības. Ja mēs savienotos, tad saņemtu tilpni Radītāja atklāšanai, tomēr to nav iespējams izveidot pašiem, jo pats cilvēks nespēj sasniegt garīgās darbības.

Un tad mēs vaidam no šī darba, tas ir, saprotam, ka nepieciešama augstākā spēka palīdzība. Tikai augstākais spēks spēj mūs izlabot un savienot . Kliedziens – tas jau ir glābiņš. Turklāt mēs, pateicoties savam darbam, sasniedzām šādu vēlmi savienoties, kad saprotam, ka tas ir vienīgais, kas mums nepieciešams bez jebkādiem materiāliem, patīkamiem nosacījumiem, lai kas tas būtu.

No nodarbības pēc raksta no grāmatas „Šamati”, 08.04.2012.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: