Egoisma brieduma pakāpes

Apziņa – tā ir jauna kategorija, kas dzimst no īpašību neatbilsmes sajūtas. Es sāku apzināties, kas es esmu tajā brīdī, kad man ir slikti un cenšos analizēt: kas tieši man nepatīk un kāpēc man ir slikti? Pēc tam es sāku meklēt, no kurienes nāk ļaunums, no kā?

Visas 125 pakāpes izveidotas uz īpašību neatbilsmes, no šīs sajūtas pastāvīgi rodas jautājumi: „Ko dod šis darbs un kas ir Radītājs, lai es Viņu klausītu? Faraons mums pastāvīgi uzdod šos jautājumus, bet mēs noskaidrojam atbildi. Tādā veidā Radītājs ar mums spēlē no divām pusēm un māca arvien lielāku jutību attiecībā uz atdeves nolūku.

Radītājs pievieno mums arvien kvalitatīvāku īpašību neatbilsmes sajūtu – no pakāpes līdz pakāpei. Ja kādreiz es uztvēru labestību un ļaunumu tikai attiecībā pret materiāliem kritērijiem, spriežot pēc tā, cik daudz man izdevies no kāda nozagt, tad tagad es spriežu par labestību un ļaunumu pēc saviem nolūkiem attiecībā pret Radītāju vai to cilvēku, no kura reiz zagu.

Sākumā es nemanāmi no kāda zagu un neaizdomājos par to, ko daru. Pēc tam, turpinot darīt to pašu, es jau sāku saprast, ka no kāda ņemu. Vēlāk es sāku justies neērti par to, ka zogu, pārnesu no sveša īpašuma uz savu. Pēc tam mana apziņa izaug tik lielā mērā, ka es jau nevaru paņemt svešu lietu, taču, kad raugos, man ir vēlēšanās to nozagt – un pat tam es nepiekrītu.

Pēc kāda laika es tik lielā mērā sevi izlaboju, ka neļauju sev ne zagt, ne domāt par zagšanu – tāda doma nonāk pie manis tikai retu reizi, dažreiz arī pret šo domu manī sāk strādāt arvien precīzāki garīgie nosacījumi. Šeit Radītājs mums sajauc galvu un rada visus iespējamos šķēršļus, un tas viss noskaidrojas tikai domās.

Reazultātā es nonāku pie tā, ka pat no vienas domas par tuvākā izmantošanu man kļūst ļoti slikti: ja es piepeši nodomāšu, lai viņš saslimtu vai viņam kļūtu slikti manā vietā. Es notrīcēšu no domas, ka spēšu nopelnīt uz viņa rēķina.

Šī doma paliek, taču tā kļūst viltīgāka, smalkāka un iekšēja. Ļaunums attiecībā pret tuvāko paliek līdz pašām labošanās beigām, taču kļūst kvalitatīvāks, jo mēs labojam sašķelšanos. No parastas, sīkas un rupjas tuvākā ekspluatācijas mēs paceļamies augšup līdz pašai viltīgākai un izsmalcinātākai izmantošanai, kas nes ļaunumu pašās saknēs. Kā sacīts: „Tas, kurš augstāk par biedru, tam piemīt lielāks egoisms” – tas ir, augstākas kvalitātes egoisms.

Tev rodas kāds mazs egoistisks nolūks, taču tas tev šķiet milzīgs – nevis kā „tievs matiņš”, bet kā „darba ratu ilkss”. Labošanās ir tajā apstāklī, ka tu vari pacelties virs sava egoisma, taču pati vēlme izmantot tuvāko atjaunojas katrā pakāpē un kļūst arvien apslēptāka un viltīgāka. Ar to arī ir jāstrādā un galvenā laboratorija – tā ir grupa, kur var ļoti ātri noskaidrot savu attieksmi pret pārējiem.

No nodarbības pēc ARI grāmatas „Nolūku vārti”, 11.04.2012.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: