Monthly Archives: maijs 2012

Apmāci, bet nelauz

Kongress Brazīlijā, 4. nodarbība

Iekļaujoties kopībā, es vēlos veikt atdevi visām pārējām dvēselēm, vēlmēm, kuras atrodas ārpus manis (others). Taču, ko es tām varu dot? Un tad es (I) saņemu no Radītāja ļoti lielu gaismu – Bezgalības gaismu (∞), kura caur mani nonāk pie citiem.

Gala rezultātā katrs no mums attieksmē pret citiem kļūst kā Radītājs – veic atdevi, visus jūt un visus piepilda.

Pie tam mēs visi esam atšķirīgi, un neviens nevar ieņemt otra vietu. Katram piemīt savas unikālās iespējas, kas ļauj pievienoties citiem un dot viņiem to, ko var iedot tikai viņš. Tieši šī spēja arī dara cilvēku līdzīgu Radītājam viņa attiecībās ar pārējiem. (vairāk…)

Alberts Einšteins: „Cilvēks – veseluma daļa”

„Cilvēks ir veseluma daļa, kuru mēs dēvējam par Visumu, daļa, kas ierobežota laikā un telpā. Viņš sajūt sevi, savas domas un jūtas kā kaut ko atdalītu no visas pārējās pasaules, kas ir sava veida optisks apmāns.

Šī ilūzija kļuvusi par mūsu cietumu, kas mūs ierobežo ar personīgo vēlmju pasauli un pieķeršanos šauram mums tuvu cilvēku lokam. Mūsu uzdevums – atbrīvoties no šī cietuma, paplašinot savu dalības sfēru līdz jebkurai dzīvai būtnei, līdz veselai pasaulei visā tās krāšņumā. Neviens nespēs šādu uzdevumu izpildīt līdz beigām, taču jau paši centieni sasniegt šo mērķi ir daļa no atbrīvošanās un pamats iekšējai pārliecībai.”

Alberts Einšteins (Howard Eves, Mathematical Circles Adieu, Boston, 1977, ISBN 0871502402)

Avots krievu valodā

Augšupejas pakāpieni

Lai kādi šķēršļi mums atklātos ceļā, izmisums, bezspēcība, ļaunas, egoistiskas domas un jūtas, naids, neatzīšana, vienaldzība – tas viss pakāpeniski uzkrājas un rada vienu milzīgu vēlmi, kas dēvēta par Ēģiptes trimdas sajūtu. Tikai atklājot to pilnā mērā, no tās tumšajiem dziļumiem mēs varam iztēloties atbrīvošanos.

Tādējādi pie trimdas sajūtas pievienojas sapnis par atbrīvošanos, kas mūs arī noved pie brīvības. Tumsa, kuru mēs sajūtam, atrodoties pretī Faraonam, un bēgšana no šīs tumsas – tas viss ir milzīgas noskaidrošanas gaismā, kas atklājas cilvēkam, kurš strādā, lai izietu no trimdas.

Gaisma viņam atnes sava stāvokļa, savu personīgo īpašību arvien lielāku tumsas un briesmu sajūtu. Tā ir vieta, kurā viņš atrodas. Šeit galvenais nesākt gremzt sevi pašu un nenolaist rokas, bet saprast, ka mums pilnīgi nepieciešams iziet trimdas sajūtu visās tās detaļās. Tā ir radījuma dabas atklāšana, par kuru sacīts: „Es radīju ļauno sākotni”. Un tagad mūsu uzdevums – lūgt tikai gaismu, kas atgriež pie avota. (vairāk…)

Satricinājums ar augstāko saprātu

Jautājums: Tad, kad jūs mācījāties pie jūsu skolotāja Rabaša, vai jums radās vēlme ko paskatīties vēl kur citur, aiziet, bet pēc tam atgriezties?

Atbilde: Pie Rabaša – nē. Es pēc savas dabas esmu kritiska personība, kas visu noniecina. Un tādēļ visu, ko izdomājuši cilvēki, es jau iepriekš noraidīju. Ko tad cilvēks var izvilkt no savas „smadzeņu kastes”? Un tā nav lepnība no manas puses, bet mūsu prāta aprobežotības sapratne.

Iespējams tāpēc es biju nodarbojies ar biokibernētiku. Tad, kad redzi, no kādiem „ķirmīšiem” mēs esam radušies, tad principā, kas tad tevī ir, izņemot pāris skābju un nelielielu elektriskās strāvas devu? – Lūk, arī viss tu!

Es atnācu pie Rabaša Skolotāja meklējumos. Metodika vēl nebija man skaidra, taču es jau sapratu, ka tā patiešām ir augstākā mācība. (vairāk…)

Cilvēka laimests tīrā veidā

Paklupt dod iespēju tieši tam, kurš sasniedzis šo pakāpi un kuram jāatklāj sava ļaunā sākotne, kuru viņš ir spējīgs izlabot. Mums nedaudz paver mūsu ego, un mēs tajā pašā mirklī vēlamies bēgt prom un noslēpties. Sūta sirds nocietināšanos – atņem tev enerģiju un iedvesmu, bet tu ar to samierinies. Tev vairs nav nekāda garastāvokļa, tu staigā sadrūmis, ar „skābu” sejas izteiksmi.

Es saprotu, ka cilvēks iziet dažādus stāvokļus. Taču grupas spēkos ir nodibināt tādu atmosfēru, lai cilvēks ar vieglu sirdi spētu pārvaret šādus kritumus vienā mirklī – tajā pašā brīdī tos pārvarēt un sākt novērtēt atdevi augstāk par savu noskaņojumu.

Tev jāsajūt pateicība par to, ka no augšienes tev atņēmuši noskaņojumu un tavs ego patreiz piedalās tavā garīgajā darbībā. Turklāt tādā gadījumā tavas darbības katrā ziņā būs atdodošās. (vairāk…)

Kāpēc ir tik grūti palūgt?

Garīgais darbs atšķiras no tā darba, kuru veicam šajā pasaulē. Mūsu pasaule – tā ir darbību pasaule. Es veicu tajā kādu darbu, lai tā beigās saņemtu likumsakarīgu rezultātu. Ir nodoms, mērķis, plāns, programma, saskaņā ar kuru es sāku strādāt, pati izpildīšana, kas noved pie mērķa sasniegšanas – un tā es sāku un pabeidzu visu procesu.

Taču garīgajā darbā mums ir vēl viens, papildus un galvenais partneris, kurš arī veic visu darbu. Mēs tikai stimulējam Viņu strādāt. Viņš strādā un izpilda visas darbības, Viņam pieder programma, Viņš dara visu. No mums ir atkarīgs tikai tas, kā mēs spēsim Viņu piesaistīt.

Radītājs šeit ir saimnieks, kuram ir sava programma un visi materiāli, spēki tās realizācijai, viss nepieciešamais. Viss notiek saskaņā ar noteikto plānu, taču pie nosacījuma, ka mēs paši viņu skubinām. (vairāk…)

Faraona piramīda

Viedoklis (S. Perezvencevs, vēstures zinātņu doktors, profesors): Galvenie mūsdienu globālās krīzes parādību cēloņi sakņojas garīgajā un tikumiskajā jomā. Mūsdienu sabiedrības veiksmīgas funkcionēšanas galvenais noteikums ir nevaldāma patērēšana. Tas piespiež parastus cilvēkus, bankas, kompānijas, valstis dzīvot uz kredīta, tas ir, iedzīvoties parādos.

Uz pastāvīgi pieaugoša patēriņa rēķina aug plašumā preču un pakalpojumu tirgus. Tiem, kuri pirmie ir sākuši dzīvot uz kredīta, strauji paaugstinās dzīves līmenis. Viņi iegūst ekonomisku un politisku ietekmi, lai uzspiestu tādu pašu dzīves stilu – tā izveidojās “globālā ekonomika” – patērētāju sabiedrība vispasaules mērogā.

Taču šī “globālā ekonomika” pēc būtības ir tradicionālā “piramīda”, kuras veiksme ir atkarīga no arvien jaunu dalībnieku iesaistīšanas “piramīdas” ekonomiskajās attiecībās, uz kuru rēķina piramīdas organizatoriem ir iespējas palielināt savu labklājību un politisko ietekmi. (vairāk…)

Kas es esmu: grēcinieks vai taisnais?

Eiropas kongress, 5. nodarbība

Kāda saikne pastāv starp naidu pret ļaunumu un glābšanos no ļaunuma? No vienas puses, mēs tīri cilvēciski saprotam, ja es ko ienīstu, tad no tā attālinos. Mani tas sargā, palīdz pasargāt sevi no ļaunuma. Taču garīgajā tas nestrādā. Tur tam ir jāizsauc Augstākā gaisma, lai mani izlabotu.

Lai to saprastu, pastāv vēl viens norādījums, ka pasaule radīta tikai diviem stāvokļiem: vai nu absolūta ļaunuma sajūtas, apzināšanās stāvoklim, vai arī absolūtas labestības stāvoklim. Cits nav dots. Tas ir, pasaule radīta vai nu pilnīgiem grēciniekiem, vai arī pilnīgiem taisnajiem – viens no diviem, trešais nav dots. Tādējādi būt par nepabeigtu taisno ir sliktāk kā būt par absolūtu grēcinieku. Kā tas var būt? Tomēr tā ir sacīts. Uz ko mums norāda skolotāji? (vairāk…)

Tora stāsta par manu ceļu

Jāiedomājas, ka viss universs atrodas viena cilvēka iekšienē, par to stāsta Tora. Tāpēc visa attīstība notiek vienas vēlmes, viena cilvēka iekšienē, sākot ar mirkli, kad viņš sāk sevi apzināties un līdz brīdim, kad viņš sevi attiecina uz Radītāju, ceļu, kurš atved viņu pie augstākā spēka atklāšanas un kurā viņš iziet dažādus stāvokļus. Šos stāvokļus viņš definē un dēvē: Babilonija, Kanāna zeme, pakāpe Ābrams–Ichaks–Jēkabs, nonākšana lejup Ēģiptē, darbs Ēģiptes verdzībā.

Tas viss tiek sajusts tā paša cilvēka vienas vēlmes iekšienē – mainās tikai viņa attieksme pret stāvokļiem, kuros viņš atrodas. Viņš sāk no pakāpes Jēkabs, kurā jau sāk atklāt savu egoistisko sākotni, darbu kreisajā līnijā. Turklāt pret to viņš sāk strādāt labajā līnijā. (vairāk…)

Nomierināšanas metodikas un kabala

Jautājums: Man piezvanīja kolēģis un saka: „Es sēžu un mācos Toru, un man ir tik labi”. Kādreiz viņš mācījās ar mums grupā, bet pēc tam aizgāja…

Atbilde: Toras apgūšana dod cilvēkam gandarījumu. Viņš redz, ka ar to nodarbojas visa pasaule un tāpēc jūtas pārliecinātāks, kā bērns mātes rokās.

Taču, ja cilvēkam ir asa iekšēja nepieciešamība, kad pretstatā masām viņu interesē apzināšanās, sapratne, nevis iekšējais nomierinājums, kad viņam noteikti jāizlaužas uz Augstākām zinībām, uz sajūtu, uz pasaules, tās cēloņa, programmas, mērķa atklāšanu, tad šis cilvēks – mūsu, tad viņš atrodas priekšgalā kā visa pasaules grupa.

Dabiski, ka ceļā notiek šķirošana, atsijāšana, kad daudzi aiziet, bet pēc tam mums pievienosies jauni un tā paies vēl periods. (vairāk…)