Apmāci, bet nelauz
Kongress Brazīlijā, 4. nodarbība
Iekļaujoties kopībā, es vēlos veikt atdevi visām pārējām dvēselēm, vēlmēm, kuras atrodas ārpus manis (others). Taču, ko es tām varu dot? Un tad es (I) saņemu no Radītāja ļoti lielu gaismu – Bezgalības gaismu (∞), kura caur mani nonāk pie citiem.
Gala rezultātā katrs no mums attieksmē pret citiem kļūst kā Radītājs – veic atdevi, visus jūt un visus piepilda.
Pie tam mēs visi esam atšķirīgi, un neviens nevar ieņemt otra vietu. Katram piemīt savas unikālās iespējas, kas ļauj pievienoties citiem un dot viņiem to, ko var iedot tikai viņš. Tieši šī spēja arī dara cilvēku līdzīgu Radītājam viņa attiecībās ar pārējiem. (vairāk…)