Monthly Archives: aprīlis 2012

Čūskas nodevīgā krāpšana

Jautājums: Kāpēc ir notikusi sašķelšanās? Ko tieši ir pārkāpis cilvēks, apēdot aizliegto augli?

Atbilde: Sašķelšanās notika manās attiecībās ar Radītāju. Es gribēju saņemt visu šo piepildījumu atdeves dēļ tikai tādēļ, lai sniegtu Viņam baudu, atdaloties no tā, ko es izjūtu sevī. Es biju gatavs iekšēji pārdzīvot visu iespējamo: no bezgalības ar mīnusa zīmi līdz bezgalībai ar plusa zīmi – no pašām briesmīgākām ciešanām līdz pašai lielākai baudai. Man tas nebija svarīgi. Galvenais, ka es sniedzu Viņam baudu.

Ja es veicu samazinājumu attiecībā uz savu saņemšanu, tad izjūtu vislielākās ciešanas un visu man priekšā esošo baudu. Un pēc tam es saku, ka esmu pat gatavs pieņemt šo baudu atdeves dēļ. (vairāk…)

Spēks, kas maina cilvēku

Lekcija Šauļu universitātē

Jautājums: Vēsture parāda, ka cilvēces attīstība desmit tūkstošu gadu gaitā nespēja mainīt cilvēka dabu. Kāds spēks to var palīdzēt izdarīt?

Atbilde: Tāds spēks dabā pastāv. Tad, kad jūs pūlaties kļūt par dabas integrālo daļu, jūs negaidīti sākat saņemt kādu spēku, atbalstu. Tas ir dabas likums. Daba it kā nāk jums pretim.

Tā nav mistika. Pēc savas darbības sfēras esmu ļoti tālu no dažādiem mistiskiem skaidrojumiem. Mēs vienkārši to redzam. Mums jācenšas būt integrāliem tāpat kā bērns, kurš vēlas kļūt pieaudzis, – viņš vienkārši rotaļājoties iztēlojas sevi par pieaugušo. (vairāk…)

Uz labāku dzīvi – ar punktu sirdī un bez tā

Jautājums: Kā sākt sajust punktu sirdī un kas tā ir par vēlmi?

Atbilde: Mūsu pasaulē ir daudz cilvēku, kuri tiecas pēc patiesības. Tāds cilvēks nenomierināsies, kamēr neizzinās dzīves avotu, tās programmu, mērķi – ko augstāku par materiālo eksistenci. Cilvēks var būt diezgan labi situēts materiālajā ziņā vai ne visai – tas viņam nav tik svarīgi. Galvenais, kas viņu satrauc un nedod mieru – tā ir neizpratne, kādēļ viņš dzīvo, nevis kādā tieši formā. Kāda vispār ir mūsu dzīves jēga?

Ja cilvēks uzdod sev tādu jautājumu, tā ir zīme, ka viņā mostas punkts sirdī, tas ir, īpaša vēlme. Par sirdi dēvē visas cilvēka egoistiskās vēlmes. Taču viena no vēlmēm, kura ļoti satrauc cilvēku, ir vēlme izzināt dzīves jēgu. Un viņam ir jāatrod atbilde un jāapmierina šī vēlme, jāpiepilda ar zināšanām. (vairāk…)

Uz priekšu pretim tumsai

Jautājums: Lai izietu no Ēģiptes, jāiziet desmit mocības – desmit sitieni, kas nāk pār mūsu egoismu. Ko tas nozīmē?

Atbilde: Ēģiptes mocības – tie ir desmit sitieni, kurus cilvēks sajūt uz sevis, uz sava egoisma un kuri palīdz viņam atbrīvoties no egoisma. Ja es nejustu sitienus, es pastāvīgi vēlētos palikt egoismā. Turpretim, kad es, tajā atrodoties, izjūtu sitienus, tie man palīdz no tā izrauties.

Katrs sitiens kvalitatīvi spēcīgāks par iepriekšējo. Pieņemsim, ja esmu zaudējis visus savus labumus kāršu spēlē (kaut gan runa, protams, neiet par to), tad nākamais sitiens var nozīmēt tuva cilvēka zaudēšanu utt. (vairāk…)

Tiecoties pie Radītāja

Jautājums no angļu bloga: Ebrejiem ir jāapvienojas un jākļūst par gaismu tautām. Tomēr Izraēlas tautas iekšienē ir tik daudz domstarpību, ka vienīgais periods, kad tā patiešām bija vienota – kara laikā par neatkarību (pēc milzīgām ciešanām Katastrofā) un sešdienu kara laikā (totālās iznīcināšanas bīstamības dēļ). Vai mums jāiziet arvien lielākas nežēlīgas ciešanas, lai apzinātos mūsu savienošanās nepieciešamību?

Atbilde: Runa iet nevis par ebrejiem pēc izcelsmes, bet par Israēlu – tie, kuri tiecas pie Radītāja, neatkarīgi no nacionalitātes – tiem ir jāapvienojas un jāved aiz sevis visa pasaule pie Radītāja.

Kabalā dvēselēm nav nacionalitātes, bet ir tikai to attīstības līmenis. Kādreiz arī Ābrams atlasīja savus skolniekus un nosauca viņus Israēls – tie, kuri tiecas pie Radītāja.

Avots krievu valodā

„Es guļu, bet mana sirds ir nomodā”…

Cilvēks pats lemj: ko uzskatīt par dienu, bet ko par nakti: kas viņam ir labi, bet kas slikti. No vienas puses, viņam tiek dota atmoda, gara pacēlums, liela gaisma, un viņš saprot, cik lieliski virzīties uz priekšu un pietuvināties garīgajam. To viņš dēvē par dienu, taču patiesībā gaišs ir tikai viņa egoistiskajā vēlmē. Egoisms gūst baudu, un šādu stāvokli nedēvē par garīgo izaugsmi.

Taču, iespējams, viņš jūt sevi atrodamies tumsā, bezspēcībā, bet ar prātu saprot, ka šis stāvoklis nāk par labu virzībai uz priekšu. Un kaut arī savā vēlmē baudīt viņš pārdzīvo nepatīkamas sajūtas, taču kā sacīts: „Es guļu, bet mana sirds ir nomodā”. Vēlme baudīt sajūt tumsu, bet punkts sirdī – gaismu. Cilvēks saprot, ka šī tumsa viņam nāk tikai par labu, kritums paredz pacēlumu, un šim nolūkam viņam jāsagatavo vēl lielāka vēlme. Turklāt vēlme atnāk tieši no tumsas. (vairāk…)

Verdzība – atdeves īpašības trūkums

Laikā, kad cilvēku reizi pēc reizes no augšienes atstumj no apvienošanās, bet viņš no jauna uz to tiecas, viņš iziet stāvokļu rindu, kas dēvēti par trimdu. Viņš sāk arvien vairāk sajust, ka tā ir trimda. Taču no kā ir šī trimda?

Šeit pastāv vesela virkne noskaidrošanu: trimda no laba stāvokļa, trimda no sapratnes, trimda no tā, kas var piepildīt manu egoismu. Taču es visu sāku uztvert tam spītējot. Man nav svarīgi, kas man ir jāsajūt. Pat ja es neko nejutīšu, galvenais, pacelties pāri šim stāvoklim, lai par trimdu man kļūtu atdeves īpašības trūkums manī. (vairāk…)

Apsēstība ar naudu nomirdina

Viedoklis (B.Levins, psihologs): Rūpesti par naudu atņem mums iespēju pretoties netaisnībai sabiedrībā, kur visas domas, lēmumi, lietas griežas ap naudu, jo nauda kļuvusi par izdzīvošanas pamatfaktoru, kas piespiež visus fokusēties uz naudu, kaitējot visam pārējam.

Alkatība kļuvusi par sociāli pieņemamu, neskaidrība par finansiālo nākotni ņēmusi vispārēju dabu, nav nodarbinātības garantiju – un tas provocē paniku naudas dēļ. Visa dzīve rit pastāvīgi domājot par naudu, naudas iekrāšana pārvērtās par mūsu dzīves centru.

1936. gadā F. Rūzvelts zināja, ka lamāt alkatīgo eliti ir noderīgi popularitātes veicināšanai. Obama 2010. gadā gan teica, ka attaisno alkatību. (vairāk…)

Izpelnīties atdeves prieku

No Rabaša nodarbības: „Mēs zinām, ka mums nepieciešams sasniegt līdzību ar Radītāju, tas ir, kā Viņš atdod, tāpat arī mums ir jāatdod. Taču, kad mums ir jāatdod, atsakoties no personīgā egoisma, – mēs raudam, mums ir sāpīgi, ka esam spiesti rīkoties tādā veidā. Turpretī Radītājs gūst baudu no tā, ka atdod. Izrādās, ka mums nepieciešams sajust baudu no atdeves, ja vēlamies Viņam līdzināties! Nevienam nav vajadzīgas tavas ciešanas – tikai atdod!

Taču kā gūt baudu no atdeves, ja egoisms mums neļauj to darīt? Ar to ir jāstrādā, jo ķermenis nepiekrīt! Tomēr vajadzīgas nevis tavas ciešanas, bet tavas pūles. Turpretim, ja tev izdodas atdot bez kādiem pūliņiem, tā ir zīme, ka tu strādā sevis, nevis atdeves dēļ, tāpēc ka ķermenis nepiekritīs atdot. (vairāk…)

Ceļā uz mierīgu līdzāspastāvēšanu

Lekcija Šauļu universitātē

Mēs dzīvojam pasaulē, kas kļuvusi integrāla. To apstiprina visu zemju un valstu kopsakarība.

Šodien pat nav jākaro vienam ar otru, pietiek pārtraukt sakarus ar kādu valsti un tā krīt. Aizliedziet preču ievešanu un eksportēšanu un tā jau nevarēs pastāvēt, tādā pakāpē mēs esam savstarpēji saistīti.

Iznāk, ka mums jāmācās sadzīvot vienam ar otru, jo ja mēs esam savstarpēji saistīti, tad nevaram pastāvīgi atrasties pretdarbībā gluži kā vienas ģimenes locekļi, kuri pastāvīgi strīdas, bet vienalga dzīvo zem viena jumta. Tas ir, mums ar to kaut kas ir jādara. (vairāk…)