Jautājums: Šajā kongresā es vairāk sapratu kā sajutu. Vai tas ir normāli, vai arī es palaidu ko garām?

Atbilde: Pat ja tu vienkārši saprati, bet nesajuti – arī labi. Vismaz, tu ieraudzīji apvienošanos, tu ieraudzīji cilvēku centienus, tu saprati, ka tieši uz šiem centieniem arī pamatojas mūsu realitātes izzināšana.

Bez mūsu vienošanās mēs neizveidosim to sensoru, kurā spēsim sajust Augstāko pasauli, Radītāju. Tādēļ mēs arī esam sašķelti, tādēļ mēs arī atrodamies pašā apakšā, lai sāktu savākt pa daļām Augstāko pasauli. Tajā mērā, kādā saliksim to kopā, mēs atklāsim, sajutīsim arvien jaunus un jaunus patiesās, tagadējās, garīgās pasaules elementus.

Turklāt mūsu pasauli, gluži otrādi, mēs redzēsim kā tādu, kas attālinās no mums, jo tai principā nav nekā – pat mazāk kā punktam. Tā atrodas zem taisnās līnijas punkta, zem Galgalta parcufa „kājām”. Ir „sijum” – visu parcufim nobeigums, bet mūsu pasaules punkts – vēl zemāks, zem tā, tas ir, gluži kā neeksistējošs. Tajā mēs arī pastāvam, principā „neeksistējošie”.

No virtuālās nodarbības, 26.02.2012

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Norises, Realitātes uztvere | Add Comment →