Individualitāte un integrālais process

Eiropas kongress, ievadnodarbība

Jautājums: Kā definēt cilvēka individualitātes jēdzienu mūsdienu situācijā?

Atbilde: Cilvēka individualitāti nosaka divi parametri: raksturs un viņa egoisma lielums. Raksturs – tas, kā izpaužas cilvēka egoisms, bet egoisma lielums nosaka, cik lielā mērā tas ir pretstatā sabiedrībai. Pretstats – tās ir tikai negatīvās īpašības un tādas, kas pretējas integritātei. Ar tām tiek mērīts – cik lielā mērā cilvēks pretstata sevi sabiedrībai, tādā mērā viņš ir gatavs upurēt sabiedrību minimālas personiskas baudas dēļ. Šim nolūkam psiholoģijā pastāv dažādas metodikas.

Jautājums: Kādu vietu ieņem individualitāte integrālajā procesā?

Atbilde: Cilvēka individualitāte integrālajā procesā ir viņa sapratnē, ka viņš ir milzīga mehānisma elements, ka mēs visi principā esam milzīga, noslēgta dabas sistēma.

Pēdējie zinātniskie sasniegumi apstiprina, ka visa daba ir noslēgta. Visas tās daļās, visi elementi savstarpēji saistīti un signāli, kas norisinās dažādos dabas līmeņos, tiek nodoti no vienas Visuma daļas uz citu ar bezgalīgi lielu ātrumu. Patreiz mēs vēl neredzam visu dabas savstarpējo saikni, mēs neredzam un nesajūtam milzīgus spēkus, kas tajā darbojas. Taču no tā, kas atklājas šodien, mēs noprotam un pat redzam, ka tas viss – milzīgs vienots organisms, kurš attīstījās no Lielā Sprādziena, no viena vienota punkta.

Šis punkts attīstījās tikai vienas vienīgas darbības spiediena rezultātā. Un tādējādi visas sekas tajā, lai kā tās norisinātos, ir šīs vienīgās darbības sekas. Tas ir, visas dabas daļas savstarpēji saistītas viena ar otru, un tāpēc daba pastāvīgi tiecas tās saglabāt savstarpējā saiknē.

Atkarībā no tā, cik lielā mērā mēs būsim tai atbilstoši, tādā pakāpē mums būs labi.

No Eiropas kongresa ievadnodarbības, 22.03.2012.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: