XXI gadsimta īpatnība

Eiropas kongress, ievadnodarbība

Jautājums: Kāpēc tieši XXI gadsimta paaudzei jālemj visas problēmas? Kāpēc XXI gadsimts, nevis XXV? Ar ko tas ir tik īpašs?

Atbilde: Pirmkārt, šeit nav nekā jauna. Principā tā ir tā pati egoisma attīstība, kad tas pāriet no nedzīvā līmeņa uz augu, bet no augu uz dzīvniecisko. Tur taču arī viss balstīts uz integrāciju.

Bija elementārdaļiņa, un piepeši tā sāka veidot asociāciju ar pārējām daļiņām – atoms. Pēc tam šie atomi savstarpēji savienojās noteiktos ķīmiskos elementos, turpretim ķīmiskie elementi – augu veidojumos.

Tas viss – egoisma palielināšanās, kas balstīta uz to, ka elementi ienāk arvien lielākā savstarpējā integrācijā. Un šīs integrācijas pamatā ir tieši visu elementu savienošanās.

Ņemsim kā piemēru augstas sarežģītības bioloģiskos elementus. Mēs pat nezinām un lielākā ziņā pat nesaprotam, kas notiek mūsu organismā, kādi procesi tur norisinās. Taču viss ir veidots balstoties uz integrāciju, uz vispārējo savstarpējo mijiedarbību, uz arvien palielinātāku un arvien sarežģītāku saikni starp šūnām utt.

Turklāt tas pats patreiz notiek ar mums, tikai problēma ir tajā apstāklī, ka tas tiek īstenots jau ne nedzīvās, augu un dzīvnieku matērijas līmenī, bet mūsu apziņas līmenī – ne vairāk par to. Taču principā tas iet tajā pašā virzienā uz arvien lielāku integrāciju.

Kopumā daba virza savas daļas uz arvien lielāku apvienošanos vienā kopējā veselumā un šajā aspektā nav nekā jauna. Ja iepriekšējās attīstības pakāpes attiecībā uz cilvēku un visām citām būtnēm virzījās neapzināti, tad tagad integrācijas sistēma nonākusi līdz mūsu apziņas līmenim – cilvēkiem. Jebkurā gadījumā mums tā ir jāapzinās, jāpieņem, jāabsorbē un jārealizē.

Principā šajā apstāklī ir šīs attīstības pakāpes īpatnība, taču tendence ir tā pati – uz palielināšanos, apvienošanos, uz lielāku asociācijas un savstarpējas mijiedarbības izpausmi.

Kāpēc tas notika tieši XXI gadsimtā, nevis XXV vai XV?

Pastāv noteikti aprēķini. Viss notiek atbilstoši piramīdai. Pieņemsim, nedzīvā daba attīstījās 10 miljardu gadu gaitā, augu sāka attīstīties pirms dažiem miljardiem gadu, dzīvnieku – pirms viena miljarda vai pusmiljarda gadiem, cilvēks, teiksim, – pirms 150 tūkstošiem gadiem.

Pastāv noteikta laika saspiešanās gradācija, attīstības intensitāte, visiespējamākās formulas, taču neviens nezina cik lielā mērā tās ir pareizas. Tie visi ir tikai pieņēmumi, kas lielāko tiesu balstīti uz minējumiem, uz to nelielo materiālu, kas izriet no mūsu dabas pētījumiem. Tādējādi šeit nedrīkst runāt par nopietnu zinātni, par datu bāzi, jo zinātniskie dati ir uz šodienu, bet rītdien var mainīties. Tāpēc nav iespējams precīzi atbildēt, kāpēc tas norisinās tieši pašlaik, pārejā starp XX un XXI gadsimtu.

Taču tam, kas norisinās, piemīt tieši tāda daba.

No Eiropas kongresa ievadnodarbības, 22.03.2012.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa:

Nākamā ziņa: