Pasaule, kas atveras

Jautājums: Kāda jēga bezgalīgās pārejās no stāvokļa stāvoklī, kuriem nav redzamas beigas?

Atbilde: Kādreiz šī ķēde beigsies. Ikreiz tu izej citā dimensijā, it kā pasaule atvērtos un tu nokļūsti kvadrātiskā telpā. Turklāt no tās tu izej arvien augstākas pakāpes telpā un tā virzies uz priekšu arvien tālāk un tālāk, virzoties augšup gluži kā no vienas debess uz citu. Turklāt laiks, kustība un telpa jebkurā iepriekšējā pakāpienā – viss tā pamats kļūst nedzīvs attiecībā pret augstāko pakāpienu.

Tu atkal un atkal izlauzies cauri diviem mirkļiem uz jaunu dimensiju. Turklāt viss iepriekšējais pakāpiens kļūst mazvērtīgs un zaudē savu dzīvīgumu, līdzīgi mūsu pasaulei. Visa dzīve tiek sajusta tieši pārejas laikā, tāpēc tas ir pretstatā tai dzīvei, kuru mēs pašlaik izjūtam.

Mēs atrodamies ārpus garīgā tieši tāpēc, ka esam noslēgti vienā nekustīgā stāvoklī, gluži kā kokonā. Pēc tam tu piepeši izrausies milzīgā pasaulē caur mazu atveri. Taču šī atvere arī neeksistē – tev pašam tā jāveido uz pārejas līdzekļu rēķina no pakāpiena uz pakāpienu.

No šiem pārejas stāvokļiem arī veidojas cilvēka garīgais parcufs. Tā ir kvalitatīva struktūra, kas veidojas no tavām pūlēm, kad tu veic tādas pārejas. Tādējādi pats par sevi parcufs nepastāv realitātē – ir tikai tā nesējs, uz kura tas veido sevi pašu.

No nodarbības pēc Bāla Sulama vēstules, 17.04.2012.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Nākamā ziņa: