Lekcija Šauļu universitātē

Jautājums: Vai jaunatnes iedziļināšanās zinātnē, darbā nav pāragra? Vai mēs neatņemam viņien jaunību, bērnību, pusaudža gadus?

Atbilde: Esmu jau vectēvs. Mans dēls ir izdevējs, vecākā meita – bioloģijas doktors, jaunākā ir pabeigusi filozofijas fakultāti, strādā mūsu sistēmā.

Es neredzu, ka mūsu paaudzes bērniem būtu īpaši laimīga bērnība. Viņi atrodas zem liela spiediena: no vecāku puses – vecākiem nav laika, pietrūkst pacietības; no skolas puses – atzīmes, eksāmeni (no mūsu redzes viedokļa tas viss ir pilnīgi nepareizi); no klases puses – cīņa par varu, par ietekmi. Mēs zinām, kas notiek skolā starp bērniem. Vienkārši žēl viņus.

Viņu bērnība pilnīgi noteikti nav laimīga. Viņi nezina, kas ir laimīga bērnība. Iespējams, mums šķiet, ka viņu bērnība laimīga. Taču es neredzu tajā nekādu laimi.

Kopā ar mums strādā psihologs – izcils speciālists, ar kuru līdzautorībā mēs uzrakstījām grāmatu. Viņš var pastāstīt, kādā stāvoklī atrodas šodien bērni, un ar kādām problēmām piepildīta viņu it kā laimīgā bērnība.

Turpretī saskaņā ar integrālās audzināšanas metodiku jūs organizējat bērniem viņu vienaudžu grupu, kurā veidojas labvēlīgi apstākļi, un viņi nekā nebīstas. Viņi pavada laiku apspriešanās ar „vecākā brāļa” palīdzību – grupas, kura pēc vecuma parametriem vecāka par gadu. Bērni atrodas labvēlīgā, labsirdīgā vidē. Lūk, tā arī ir laba bērnība. Tajā nav iekarojumu un varas. Gluži otrādi, viss tiek apspriests, viss ir atklāts, viss vienkārši – bērni tur jūtas ļoti viegli.

Viņi aug kopā ar mums. Man ir 300 cilvēku liela grupa. Tie ir pieauguši, strādājoši, ģimenes cilvēki. Jau daudzus gadus mēs veicam ar viņu bērniem šādas meistarklases, un mēs redzam, kas ar viņiem notiek. Tā ir pilnīgi cita paaudze.

Patreiz pie mums vēršas ļoti daudzas skolas, kuras vēlas pāriet uz integrālo apmācības sistēmu. Tās vēlas paņemt šo metodiku un pilnībā adaptēt skolas vidē. Taču mums nav nekāda sakara ar valsti. Mēs – starptautiska organizācija un esam pilnīgi atdalīti no valdības, tādēļ nevaram vērsties ne pie viņiem, ne jo vairāk pie Izglītības ministrijas. Mēs tikai, lūk, ejam šādu ceļu.

Integrālā metodika atveseļo skolas vidi: bērnu neviens nesit, nemāca lamāties, nav konkurences – kurš stiprāks, viltīgāks utt. Priekšplānā tiek izvirzītas pavisam citas vērtības. To visu mēs redzam praksē.

No lekcijas Šauļu universitātē, 22.03.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Audzināšana un bērni | Add Comment →