Jautājums: Kā sākt sajust punktu sirdī un kas tā ir par vēlmi?

Atbilde: Mūsu pasaulē ir daudz cilvēku, kuri tiecas pēc patiesības. Tāds cilvēks nenomierināsies, kamēr neizzinās dzīves avotu, tās programmu, mērķi – ko augstāku par materiālo eksistenci. Cilvēks var būt diezgan labi situēts materiālajā ziņā vai ne visai – tas viņam nav tik svarīgi. Galvenais, kas viņu satrauc un nedod mieru – tā ir neizpratne, kādēļ viņš dzīvo, nevis kādā tieši formā. Kāda vispār ir mūsu dzīves jēga?

Ja cilvēks uzdod sev tādu jautājumu, tā ir zīme, ka viņā mostas punkts sirdī, tas ir, īpaša vēlme. Par sirdi dēvē visas cilvēka egoistiskās vēlmes. Taču viena no vēlmēm, kura ļoti satrauc cilvēku, ir vēlme izzināt dzīves jēgu. Un viņam ir jāatrod atbilde un jāapmierina šī vēlme, jāpiepilda ar zināšanām.

Zināšanas – tā ir saite ar dzīves avotu, ar tās mērķi. Cilvēks tiecas pēc šī piepildījuma, un šī iekšējā tieksme atved viņu tādā vietā šajā pasaulē, kas atrodas vistuvāk atbildei. Tur viņš iekļaujas mācībās un no sadzirdētā sāk saprast, ka nav grūtību izmācīties universitātē un iegūt parastas zināšanas par šo dzīvi, lai saprastu, kas tajā notiek. Taču ar kādu mērķi tas viss notiek – to nemāca universitātē un tamdēļ ir nepieciešams iegūt jaunas, papildus īpašības.

Ja cilvēks grib izzināt dzīves avotu, tās mērķi, tad viņam ir jāiegūst zināšanas, kas augstākas par pasaulīgo eksistenci. Taču ne viņa sirdī, ne prātā nav priekšnosacījumu, lai šīs zināšanas apgūtu. Pasaulē šī informācija pastāv, bet viņš nav spējīgs to uztvert, jo pagaidām atrodas dzīvnieciskajā attīstības līmenī. Turpretim, lai attīstītu sevī dzīves avota uztveres orgānu, ir jāpaceļas līdz cilvēka līmenim.

Tam nepieciešami īpaši nosacījumi, piedzimšana no jauna, attīstība, kurai nav nekādu avotu, nekādu sakņu mūsu pasaulē. Tomēr pateicoties īpašai metodikai, kas dēvēta par kabalas zinātni, viņš mācās, kā iegūt (lekabel) šo informāciju un sajūtas, kā savienoties ar dzīves avotu, ar tās mērķi. Pēc būtības tas ir tas pats punkts, kurā parādās augstākais spēks, bet par dzīves avotu tas tiek dēvēts attiecībā uz cilvēku, par dzīves jēgu – attiecībā uz viņa pūlēm, viņa centieniem.

Nepieciešams nodrošināt cilvēkam atbilstošu attīstību un tādēļ pastāv skolotāji, studiju vietas un metodika, kura tiek nodota no paaudzes paaudzē un attīstās atbilstoši viņam. Šādā veidā cilvēks saskaras ar kabalas metodiku, iegūst skolotāju, grāmatas un attīstās, ja viņā ir atklājies šis īpašais punkts.

Taču, kamēr šāds punkts nebija atmodies, cilvēkam nedrīkstēja atklāt kabalas zinātni, jo viņš uztvertu to kā kaut ko abstraktu un nereālu. Mūsu laikos, kad pasaulē iestājusies vispārējā krīze visas savas daudzu tūkstošu gadu attīstības rezultātā, un cilvēki izjūt ciešanas, kabalas zinātne atklājas tā dēvētā galvojuma aspektā. No visas zinātnes, kas klāsta par dzīves avota izzināšanu, tiek ņemta tikai neliela daļa – darbība bez nolūka, ko dēvē par savstarpējo galvošanu. Cilvēki mācās, kā apvienoties, lai šajā pasaulē nonāktu pie labākas dzīves.

Tāpēc tagad kabalas zinātni izmanto gan cilvēki ar punktu sirdī, gan bez tā – kā apvienošanās metodiku, kas ļauj sasniegt labāku dzīvi un izlabot krīzi.

No nodarbības pēc raksta no grāmatas „Šamati”, 12.04.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabalas izplatīšana, Kongresi, Norises | Add Comment →