Verdzība – atdeves īpašības trūkums

Laikā, kad cilvēku reizi pēc reizes no augšienes atstumj no apvienošanās, bet viņš no jauna uz to tiecas, viņš iziet stāvokļu rindu, kas dēvēti par trimdu. Viņš sāk arvien vairāk sajust, ka tā ir trimda. Taču no kā ir šī trimda?

Šeit pastāv vesela virkne noskaidrošanu: trimda no laba stāvokļa, trimda no sapratnes, trimda no tā, kas var piepildīt manu egoismu. Taču es visu sāku uztvert tam spītējot. Man nav svarīgi, kas man ir jāsajūt. Pat ja es neko nejutīšu, galvenais, pacelties pāri šim stāvoklim, lai par trimdu man kļūtu atdeves īpašības trūkums manī.

„Anulējot sevi”, es pārstāju just savu stāvokli. Ja es anulēju manu „es” (savu personību): manis nav, ir tikai Radītājs, esmu gluži kā izkusis Viņā, – tad es sevi nejūtu. Vienīgais, ko vēlos, ienākt šajā atdeves un mīlestības īpašībā, kura aizpilda visu man apkārt. Ja veicu šādu piepūli, tad sāku sajust, ka es patiešām strādāju ar Viņu unisonā. Un šī kustība jau ir apzināta, un izpaužas kā pareiza trimda.

Es sāku mainīt sevī vērtības. Ja iepriekš piepildījumu, sapratni, labsajūtu un visu personīgo es izjutu kā kaut ko augstāku, tad tagad vairs nē.

Tagad man pats galvenais, noteicošais ir tieksme uz atdeves īpašību. Pat labāk, ja es uz to tiecos atrodoties virs nepilnīgiem stāvokļiem, jo tas man dod pilnīgu pārliecību, ka mani uz priekšu virza mans egoisms.

Egoisms mani nogurdina, man ir slikti, es jūtos it kā ne savā ādā, – taču, spītējot šiem stāvokļiem, es tiecos uz atdeves īpašību, pie Radītāja, uz to lauku, kas piepilda visu apkārt. Anulējot sevi, es šim laukam kļūstu caurspīdīgs, un caur mani iziet viss Augstākais spēks.

Un tad piepeši izpaužas, ka Radītājs iet kopā ar mani, it kā sacītu Mozum (manam punktam sirdī): „Dosimies pie faraona”. Tas ir, es sāku redzēt, ka modinot manī egoismu, Viņš vienlaikus palīdz man neatrasties ar to saiknē. Kādēļ? Tādēļ, ka modinot egoismu, Viņš izraisa manī lielas ciešanas. Turklāt es tagad, ja arī varu tiekties uz atdeves īpašību, tad jau vairs ne piepildījuma dēļ, jo tāds stāvoklis ir pretstatā manam egoismam. Iznāk, ka Viņš man palīdz izdarīt pirmo samazinājumu (cimcum), un tādā veidā es virzos uz priekšu, pastāvīgi palielinot savu piepūli, lai iegūtu atdeves īpašību par spīti tam, ko pats jūtu.

Galvenais šeit – anulēt sevi un tiekties uz atdevi. Tādā gadījumā es jau veidoju virs savas kli/ tilpnes/ vēlmes ekrānu un atgriezenisko gaismu. Tāds ir pirmais garīgais etaps.

Pēc tam, kad es sevi uz to noskaņoju, es nonāku līdz tādam līmenim, kad paceļos pāri Faraonam. Šis stāvoklis arī tiek dēvēts par bēgšanu no Ēģiptes. Es nedaudz paceļos virs sava egoisma, dabiski es no tā nekur neskrienu, tas atrodas manī, taču zem ekrāna, bet es virs egoisma. Tas arī nozīmē iziešanu no Ēģiptes, kad jau jutīgi, verdziski vairs neatrodos savā egoismā.

No virtuālās nodarbības, 01.04.2012.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: