Bāls Sulams „TES priekšvārds”, 121.p.: Atgriežoties no mīlestības, cilvēks ne vien attaisno sevi, bet tāpat izpelnas nosliekt uz attaisnojumu visu pasauli. Tad, kad cilvēks izzina visas pasaules labošanos, tad cilvēki viņam patiešām jau šķiet izpelnījušies atgriešanos no mīlestības.

Taču jebkurā gadījumā, lai netic sev līdz savas nāves dienai. Un ja cietīs neveiksmi vienā pārkāpumā, tajā pašā mirklī tiks zaudēta visa izzināšana un brīnumainais labums, kā sacīts: „Viens grēcinieks iznīcinās daudz labuma”.

Aplūkosim to saskaņā ar sistēmu. Apstiprinot sevī atdevi, tiecoties sasniegt līdzību ar Radītāju, cilvēks paceļas augšup pa garīgajiem pakāpieniem un tādā veidā kļūst par kopējās sistēmas aktīvu, noderīgu, galveno daļu. Savās vēlmēs viņš atklāj, ka pārvērties par svarīgu daļu, kļuvis par Radītāja pārstāvi, „priesteru valstību” un „svēto tautu”, Israēla kategoriju. Visi ir no viņa atkarīgi, visi atrodas viņa varā. Šādu izzināšanu izjūt ikviens un šeit nav nekāda konflikta, jo runa iet par „bezvektoru” sistēmu, kurā katrai dvēselei savs Keter un sava Malhut, sava sfirot, kuri atrodas starp Dodošo un saņemošo.

Un tādējādi cilvēks iegūst sistēmas svarīgumu, veicot atdevi visai apkārtnei, lai sniegtu labpatiku Radītājam, viņš reizi pēc reizes „nosliec sevi uz attaisnojumu” – diskrēti, pārtraukti, vienkārtēju atdeves darbību ceļā. Tad viņš sāk sajust integrālo sistēmu un sevi pašu, kurš tajā darbojas monolīti, kompleksi. Tā arī iznāk, ka pie jebkuras iespējas viņš nosliec uz attaisnojumu ne vien sevi, bet arī visu pasauli.

Un attiecīgi – krituma gadījumā viņš zaudē visu savu sistēmas „ievadi’, visu savu aktivizēto ietekmi uz sistēmu un „iznīcina daudz labuma”.

Bāls Sulams to apraksta piemērā ar ķēniņa pili: viņš stāv uz kalna, pa kuru jākāpj augšup. Taču, ja mēs krītam jaunā, tikko kā atklātajā neizlabotā egoistiskajā vēlmē, tad „noripojam no kalna” un zaudējam visu, ko bijām sasnieguši. Iepriekš šī vēlme bija „kārtībā”, taču tagad izpauda tajā slēpto ļaunumu daudzkārt vairāk kā zinājām iepriekš un kas daudzkārt pārsniedz to labumu, kuru sasniedzām strādājot ar sevi. Šī lielā sliktā vēlme arī nomet mūs lejā, lai sagatavotu augsni jaunas pakāpes sasniegšanai.

No nodarbības pēc „Desmit Sfirotu Mācības priekšvārda”, 27.03.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment →