Jautājums: Pieņemsim, ka pie jums atnācis bezdarbnieks un uzdod jautājumu: „Kas konkrēti man ir jādara?” Ko jūs viņam atbildētu?

Atbilde: Es teiktu šādi: es gribu tev paskaidrot, ka tu neesi bezdarbnieks. Šobrīd pasaule, visa cilvēku sabiedrība – valsts, tauta, ģimene, mēs visi – pārejam pavisam citā eksistences līmenī. Mums nav jāstrādā 10 stundas diennaktī, bet gan pilnīgi citādi jāorganizē sava dzīve. Pie tā gribot negribot nonāks visi – tu taču redzi, ka neesi tāds viens.

Ķīnā katru dienu tiek atlaisti no darba miljoniem cilvēku un tas progresē. Eiropā un Amerikā – tas pats. Āfrikā cilvēki kā nav strādājuši, tā arī nestrādā. Praktiski mēs nonākam pie tāda stāvokļa, kad izzūd jēdzieni „bez darba”, „bezdarbnieks”. Cilvēkam ir jāizveido tāda vide, kurā viņš justu sevi komfortabli. Ja tādēļ ir jāstrādā – strādāsim, ja nav jāstrādā – nestrādāsim. Darbs nav pašmērķis.

Padomāsim un apspriedīsim, kādam būtu jābūt nākamajam cilvēces veidam, ja šobrīd miljardiem cilvēku atbrīvojas no sava darba kā no kaut kā nevajadzīga, lieka un pat kaitīga.

Es saņēmu vēstuli no sava skolnieka, kurš strādā Ķīnā. Viņam ir ļoti liels „Volkswagen” automašīnu tirdzniecības uzņēmums. Šīs mašīnas ir ļoti populāras Ķīnā. Viņš raksta: „Kopš mēneša sākuma mēs neesam pārdevuši nevienu mašīnu – tā ir katastrofa!” Taču kādreiz viņi pārdeva simtiem mašīnu dienā. Vai jūs saprotat, kas notiek? Ko tad darīt ar bezdarbnieku, kurš sēž man priekšā un raud? Tā ir dabas tendence mūsu turpmākajā evolūcijā. Izskatīsim, pie kā tas novedīs, un rīkosimies, lai mēs nejustu sevi par nepilnīgiem no tā, ka nestrādājam. Varbūt arī nav jāstrādā? Varbūt viss mūsu darbs tikai kaitē mums pašiem un dabai, apkārtējai videi? Apkārtējai videi jau nu noteikti kaitē un varbūt arī mums pašiem. Ar ko patīkamāku mēs varētu nodarboties tā vietā, kas bija agrāk – lūk, par to mēs arī parunāsim.

Cilvēkam vienkārši ir jāparāda, ka tā ir objektīvā realitāte un ja viņš to sapratīs, tad redzēs, ka viņa dzīve kļūst labāka, nevis sliktāka.

No 13. sarunas par integrālo audzināšanu, 18.12.2011.

Avots krievu valodā

Filed under: Audzināšana un bērni, Krīze un globalizācija | Add Comment →