Viedoklis: (M. Andrejevs, docents, ģeogrāfisko zinātņu kandidāts): Cilvēks un sabiedrība ir dabas daļa. Dabas resursi un dzīvās dabas atjaunošanās spējas ir ierobežoti. Cilvēks ir kļuvis par lielāko planētas mēroga virzītājspēku. Saasinās dzeramā ūdens trūkuma problēma. Mūsdienu pilsētas gaiss ir saindēts. Izzūd daudzas dzīvnieku un augu sugas. Dabas līdzsvars ir izjaukts tiktāl, ka ekoloģiskā pašnāvība reāli apdraud cilvēces eksistenci. Visas cilvēces vēstures esence ir ekonomiska izaugsme un biosfēras pakāpeniska iznīcināšana. Civilizācijas attīstība ir novedusi pie apkārtējās vides degradācijas, iztukšošanas un par aktuālāko jautājumu kļuva visa dzīvā izdzīvošana uz Zemes.

Sabiedrība ir un paliek visas dabas daļa un tikai saglabājoties pienācīgai vides kvalitātei, kurā dzīvo cilvēki (gaiss–ūdens–zeme), viņiem ir iespējama pilnvērtīga dzīve.

Nav iespējams tikt galā ar ekoloģisko krīzi tikai ekonomisko pasākumu ietvaros. Svarīgi ir izveidot jaunu cilvēku: patērētāja vietā – cilvēku, kurš attiecas humāni pret sevi un vidi.

Replika: Cilvēks – sabiedrība – apkārtējā vide – tās visas ir vienotas dabas integrālās daļas, kuras nav iespējams izskatīt katru atsevišķi. Daba uzliek mums par pienākumu būt vienotiem ar visām pasaules daļām. Tieši vienotā vēlmē un vienotās domās mēs sāksim atklāt dabas augstāko saprātu un virzītājspēku – Radītāju.

Avots krievu valodā

Filed under: Krīze un globalizācija | Add Comment →