Viedoklis (Džoanna Čao, psiholoģijas profesore Northwestern University, ASV, pēc 29 valstu statistikas analizēšanas Rietum– un Austrumeiropā, Āzijā, Āfrikā un Dienvidamerikā): Sabiedrībās, kuras ir orientētas uz individuālismu, depresiju īpatsvars ir daudz augstāks nekā tajās, kurās kolektīvs ir svarīgāks par atsevišķu cilvēku. Depresijas attīstību ietekmē ne tik lielā mērā gēni kā sabiedrības vērtības. Tie cilvēki, kuri dzīvo individuālisma kultūrā (eiropiešu un amerikāņu), vērtē vienreizību augstāk par harmoniju, pašizpausmi – augstāk par saskaņu. Viņi nostāda sevi pret jebkāda veida grupām.

Austrumu kultūras cilvēki liek uzsvaru uz sabiedrības saskaņu un harmoniju, nevis uz individualitāti. Viņi atbalsta tādu uzvedību, kas vērsta uz saliedēšanos ar grupu. Tieši individuālistiska „noslēgšanās sevī” vai orientēšanās uz sabiedrību nosaka to, vai attīstīsies depresijas stāvoklis pie vienādiem ģenētiskiem priekšnosacījumiem.

Replika: Neapšaubāmi, apvienojoties, viss labais un sliktais tiek sadalīts grupā, turklāt sliktais savstarpēji tiek atskaitīts, bet labais savstarpēji pieskaitās. Tāds ir dabas likums, jo apvienošanās notiek pretēji dabas dotam egoismam. Kabalistiem tas pazīstams kā viens no dabas pamatprincipiem.

Tāpēc kabala apgalvo, ka cilvēku apvienošanās atrisina VISAS problēmas: kā individuālās, tā arī sabiedrības un paceļ cilvēku un sabiedrību nākamajā evolūcijas līmenī, jo apvienošanās rada īpašību līdzību ar augstāko spēku un tādējādi sekmē šī spēka ietekmi uz tiem, kas apvienojas.

Avots krievu valodā

Filed under: Krīze un globalizācija, Veselība | Add Comment →