Vēlreiz par mīlestību

Jautājums: Visā pasaulē tiek svinēta „Svētā Valentīna diena”. Kā lai paskaidro, kas ir mīlestība no integrālās pieejas konteksta?

Atbilde: Mums tāpat kā visiem dzīvniekiem pastāv noteikta savstarpēja saikne starp dzimumiem. Taču cilvēki šo savstarpējo saikni sāka asociēt ar īpašām jūtām, kuras viņi dēvē par „mīlestību”.

Patiesībā mīlestībai nav nekā kopīga ar ķermeņu fizisko kontaktu. Mēs visi labi zinām, ka tas notiek ģenētiskajā līmenī un šeit nav nekā cita, izņemot dzīvnieciskos, fizioloģiskos instinktus, zemapziņas tieksmes, kad katrs cilvēks jūt: „Tas ir domāts man, bet tas – nav priekš manis”.

Dabiski, ka šeit ir daudz visdažādāko stereotipu, kurus esam „sakrāvuši” nepareizas audzināšanas rezultātā: „skaisti – neglīti, vajag – nevajag”. Attiecīgi tam mūsu darbības pasaulē, izņemot tīri instinktīvās, ģenētiskās, hormonālās, arī saistās ar kādiem citiem aprēķiniem, kur es – neesmu es, un viņa – nav viņa.

Rodas pilnīgi aplami sakari, kādus es pēc savas dabas nekad nebūtu veidojis. Taču, ņemot vērā, ka audzināšana un apkārtējo vide mani ir izkropļojoši, gribot negribot es to daru. Rezultātā mūsu laulības, sakari, diemžēl, ir īslaicīgi un pagrimstoši.

Kādreiz vecāki paši apprecināja savus bērnus un nebija nekādu problēmu, jo vecāku dzīves pieredze ļauj viņiem lūkoties uz visu ar vienkāršu, neatkarīgu uztveri. Viņi pazīst savus bērnus, saprot, kas viņien der labāk. Un viss bija normāli un vienkārši.

Mīlestībai nav nekāda sakara ar fiziskajiem ķermeņiem. Gluži otrādi – tās ir jūtas, kuras atrodas virs mūsu ķermeņiem, kad mēs iekļaujamies viens otrā, lai sasniegtu augstāko mērķi, augstāko uzdevumu. Es iekļauju sevī cita vēlmes: vīrieši, sievietes – nav svarīgi kuru, neatkarīgi no dzimuma, hormoniem. Tas nozīmē iekļaušanos cita cilvēka vēlmē ar mērķi to piepildīt, bagātinot ar to, ko viņš vēlas.

Turklāt mēs visi vēlamies visu kopējās bezgalīgās baudas avota sasniegšanu, kurš tādēļ arī tiek dēvēts par Bezgalības pasauli. Ja es palīdzu citam sasniegt šo mērķi, un pats kopā ar viņu, kopīgā saiknē ar viņu to sasniedzu, tad to dēvē par mīlestību.

Tādējādi skaidri ir jāsaprot, ka „Svētā Valentīna dienā” nekā svēta nav.

Ņemot vērā to, ka attiecībā uz cilvēci šī diena iegūst kādu īpašu nozīmi, mēs, dabiski, varam izlaist skrejlapas par mīlestību, iziet ielās un tās izdalīt. Tās tiks labvēlīgi pieņemtas, jo tā ir īpaša diena, kas cilvēcē iegūst arvien lielāku popularitāti. Sniegsim ļaudīm šādu dāvanu, jo tādējādi mēs neizkropļojam savu attieksmi pret pasauli, gluži otrādi, vēlamies viņiem šajā dienā sniegt skaidrojumu par to, kas tad ir īsta mīlestība.

No virtuālās nodarbības, 12.02.2012.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa:

Nākamā ziņa: