Bāls Sulams, 57. vēstule: Pastāv dabas likums, ka nav gudrāka par pieredzējušu, un kamēr cilvēks nav papūlējies praksē izdarīt visu, kas viņa spēkos, nespēj viņš nekādā veidā nonākt līdz patiesi īstam maziskumam. Un tādējādi mums jāpieliek pūles, lai saņemtu svētumu un šķīstību, kā sacīts: „Visu, kas ir tavos spēkos, – dari”.

Strādājot ar apvienošanos, lai izveidotu tilpni atdevei, cilvēku pārņem izmisums. Tad viņā rodas patiess lūgums, uz kuru kā atbilde arī atnāk tilpne. Citiem vārdiem, pareiza vajadzība pēc apvienošanās arī nonāk no augšienes. Mēs paši to nespējam sasniegt. Lai kā mēs censtos, lai kā to vēlētos, mēs tikai gatavojam sevi kliedzienam, – un Radītājs mums dod vēlmi. Šajā pasaulē cilvēkam nav un nevar būt vajadzība pēc vienotības, lai kā viņš censtos. Centība nepieciešama tikai tam, lai palūgtu.

Es atklāju tev šo īstenību tikai tādēļ, lai tu nenolaistu rokas un nekristu izmisumā, nedod Dievs, žēlsirdībā. Un lai arī tu neko neredzi, bet tieši tad, kad beidzas pūliņu mērs, – tas arī ir lūgšanas laiks. Taču līdz tam tici viedajiem: „Nepielika pūles un atrada – netici”. Tad, kad mērs izbeigsies, tava lūgšana kļūs pilnīga, un Radītājs atbildēs ar dāsnu roku. To māca mums viedie: „Pielika pūles un atrada – tici”, jo pirms tam cilvēks nav lūgšanas cienīgs. Un Radītājs dzird lūgšanu.

Kopumā mūsu darba rezultāts ir tajā, lai sasniegtu pareizu lūgumu. Un tad atnāk tilpne – pareiza vienotības vēlme.

Parasti šajā pasaulē mēs gaidām piepildījumu. Turpretī garīgajā darbā piepildījums – tās ir pūles. Ja es varu strādāt par labu atdevei, pielikt pūles, tas arī ir mans piepildījums. Un tāpēc attiecībā uz to nav samazināšanas un ierobežojumu.

Taču savā šodienas stāvoklī es neesmu spējīgs pat iedomāties ko tādu. Tāpēc, ka visas manas pūles vajadzīgas tikai tādēļ, lai es vēlētos veikt atdevi attiecībā pret citiem, – pat ne sāktu to darīt, bet justu pēc tās nepieciešamību. Vai kas tāds ir iespējams? Turklāt tajā pašā laikā tā arī ir garīgā tilpne.

Un tāpēc savā darbā mēs izejam vairākus sagatavošanās posmus. Kabalisti vairākkārt rakstīja par to: garīgajā – tas, kas mums šķiet kā atalgojums, – tas ir darbs, bet tas, kas mums liekas darbs, – arī ir atalgojums.

Taču mūsu pūliņu rezultātā mums atklājas tā pati tilpne, pareizā vēlme.

No 6. nodarbības Aravas kongresā, 25.02.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Kongresi, Lūgšana un nolūks, Norises | Add Comment →