Morāles modernizācija

Viedoklis (V.Lefēvrs, Kalifornijas universitātes matemātiskās psiholoģijas profesors): Kad sabiedrībai nav uzvedības normu, morāliskā izvēle padara mūs par cilvēkiem. Katrā kultūrā daudzas darbības saistītas ar novērtējumiem „labi-slikti”. Tomēr, veicot darbību ar etiķeti „slikti”, cilvēkam ir jāizjūt „sirdsapziņas dūriens” – citādi pat zinot, ka darbība ir slikta, cilvēks to veiks tikpat viegli kā labu.

Izvēloties „ļauno”, cilvēks domās atkārto savu izvēli un tikai pēc tam pieņem galīgo lēmumu. Izvēloties „labo”, viņš neveic atkārtotu izvēli. Tādējādi cilvēkam ir psiholoģiski vieglāk izvēlēties „labu” nekā „ļaunu” – ar nosacījumu, ka „ļaunā” izvēle izsauc sirdsapziņas „dūrienu”.

Cilvēki gatavi sajust „sirdsapziņas dūrienu”, ja viņu augstākā autoritāte – Dievs, līderis, sabiedrība – tā vērtē šo darbību. Tad darbības novērtējums kļūst par normu.

Sociālo satricinājumu rezultātā var notikt vērtību sistēmas sabrukums, un daudzi novērtējumi no sociālajām normām pārvēršas tukšos vārdos.

Vai sabiedrība var veidot attīstītu vērtību sistēmu un morālisku norādījumu sistēmu sevis dēļ? – Var!

Replika: Šajā apstāklī arī ir visa integrālās audzināšanas būtība, lai nelielos cilvēku pulciņos parādītos citas vērtības, pamatojoties uz viņu jauno vērtēšanu attiecībā uz jaunām vērtībām – atdevi un mīlestību attiecībā pret grupu. Turklāt tālāk tādi principi nostiprinās ar tālāku darbību un izplatīšanu – un tā līdz plašam sabiedriskam atbalstam.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Nākamā ziņa: