Vai mūsu pasaulei var pienākt gals?

Jautājums: Vai ir cerība, ka mūsu centieni un dzīves vērtības, uz ko patreiz tiecamies, pāries pie mūsu dēliem, bet no viņiem – pie viņu dēliem, jo redzam, ka viss iet uz izzušanu?

Atbilde: Daba neizzudīs, dzīve neizdzisīs. Mums būs jāpastāv šodienas informatīvajā mērogā, kuru sajutīsim līdz brīdim, kad pilnībā pabeigsim savu labošanos.

Tāpēc nedomājiet par pasaules galu, par to, kas paliks vai nepaliks mūsu bērniem un mazbērniem, un vai pasaule vispār pastāvēs pēc dažām paaudzēm. Mūsu pasaule pārstās eksistēt tikai tad, kad pēc tās vairs nebūs nepieciešamības. Tas ir, kad pēdējie cilvēki, kuri izejot labošanās nobeiguma posmu, to pabeigs, tad visa esošā uz to brīdi cilvēce sāks vienlaikus sajust, ka tā ir pēdējā labošanās, kas tos savstarpēji saslēdz absolūti ideālā globālā sabiedrībā un kas ļauj viņiem visiem kopā sākt sajust pakāpenisku šīs pasaules izzušanu.

Taču arī iepriekš, attiecīgi tam, kā cilvēks sevi izlabo un kļūst integrāls, mūsu pasaule izzūd no viņa sajūtām. Tomēr tā „neizzūd” pilnībā, bet tikai kā vadības pasaule, kā pasaule, kurai piemīt kāds svarīgums, kāds īpašs mērķis, izņemot to, lai mēs no tās paceltos augstāk augšup.

Tikai tad, kad mēs, atrodoties šajā pasaulē, galīgi pabeigsim visas labošanās, tad tā izzudīs no mūsu sajūtām. Pati par sevi kā tāda tā nepastāv, – tā eksistē mūsu sajūtās. Šādu stāvokli mēs vēlamies sasniegt.

Taču kāds šeit sakars mūsu bērniem un mazbērniem? Arī viņiem jāsasniedz tas pats. Tas viss – mūžīgā kustība, līdz tiks sasniegta pilnīga labošanās.

Tādēļ nevajag baidīties, nevajag kalt plānus. Mēs vēl esam ļoti mazi, lai kaut ko tajā saprastu. Nodarbojieties ar to, ar ko šodien jums ir jānodarbojas, – tas ir pats labākais.

No virtuālās nodarbības, 12.02.2012.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed