Kongress Aravas tuksnesī, 3. nodarbība

Kopējā lūgšana nozīmē – lūgšana par citiem cilvēkiem. Vēlies iznākt no tumsas – sāc rūpēties par citiem, tas ir vienīgais mūsu darbs.

Palūkojiet, kādas ciešanas mums jāiziet šajā pasaulē visas vēstures, visas evolūcijas gaitā, līdz beidzot sapratīsim, kamdēļ tas viss ir vajadzīgs. Mums nācās attīstīt zinātni, tehniku, tehnoloģijas, pārdzīvot visas iespējamās krīzes, ekonomiskās problēmas – viss griežas apkārt vienam punktam, lai no negatīvas pieredzes novestu mūs pie mūsu savienošanās neizbēgamības.

Taisnā ceļā nav iespējams nonākt pie savienošanās. Kamēr cilvēks neizmēģinās visas nodarbes, līdz pārliecināsies, ka tajās nav nekāda labuma – viņš nepiekritīs veltīt sevi garīgajam darbam.

Un pat tad viņš tam vēl nav gatavs, taču jau atnāk uz grupu, saņem tās atbalstu gan no pozitīvās puses, gan no negatīvās, un tādā veidā iegūst gatavību savienoties. Tas viss, protams, pateicoties triecieniem, jo visas „Ēģiptes mocības” virzītas tikai uz savienošanos.

Mūs piemeklē dažādas vilšanās, visu grupu un katru atsevišķi, un tas viss paredzēts tam, lai mēs apzinātos savu bezspēcību un saprastu, ka nav cita ceļa, izņemot savienošanos. Tikai tad mēs būsim gatavi iziet no Ēģiptes.

Mums jāiziet visas Ēģiptes verdzības ciešanas un mocības, jāiziet šis smagais nepateicīgais darbs, pateicoties kuram mēs vēlējāmies uzcelt skaistas pilsētas, – un pēkšņi atklājam, ka nesaņemam no tām nekādu piepildījumu. Sākas bada gadi, faraona triecieni, kas nāk pār mūsu egoismu, kurš neļauj mums savienoties.

Cik tad triecienu ir jāpārdzīvo, lai saprastu, ka nav izvēles un ir jāskrien – uz tumsu, nav svarīgi, uz kurieni un kā, lai tikai varētu noslēpties.

Taču šo darbu var veikt ļoti viegli. Tāpēc, ka mēs atrodamies uz citas attīstības pakāpes salīdzinājumā ar to, par kuru klāsta Tora. Mums nav nepieciešams iziet visus šos pārbaudījumus materiālajā izpausmē, jo mēs tos jau reiz izgājām. Jebkurai garīgai darbībai jāiespiežas materiālajā pasaulē, un tas jau vienreiz notika vēsturē. Turpretim tagad garīgā darbība var turpināties tikai garīgajā.

Tādējādi mūsu ceļš patiešām ir ļoti īss – no mums tiek prasīts tikai garīgais darbs, bez ciešanām materiālajā verdzībā, klaiņošanas pa īsto tuksnesi un visu šo notikumu izdzīvošanas. Atlicis vienīgi pielikt garīgās pūles un savienoties!

No 3. nodarbības Aravas tuksnesī, 24.02.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Norises | Add Comment →