Kongress Aravas tuksnesī, 3. nodarbība

Rabīns Elimeleks no Ležamskas, grāmata „Gaismeklis un saule”: Padoms un līdzeklis kalpojot Radītājam, un galvenais atgriešanās ceļš ir sekojoši: apvienot mūsu sirdis biedru savstarpējā mīlestībā, redzēt tuvākā vertību kalpošanā Radītājam un sava Veidotāja izzināšanā un neskatīties uz tuvākā trūkumiem.

Galvenais – apvienoties ar katru no biedriem mīlestībā, vienotā sirdī, kalpot Radītājam, kopīgi sniegt palīdzības roku, izveidot starp mums saikni un saliedēties vienam otrā savās sirdīs, lai kļūtu kā viens veselums, un kalpot Radītājam ar visu sirdi.

Mums jāizveido Radītāja, Augstākā spēka aina. Katrā no mums ir tās neliela daļa. Ja mēs savstarpēji savienosim šīs daļas, šis spēks izpaudīsies mūsos, un mēs varēsim ar to strādāt.

Bāls Sulams, TES, 8. daļa „Or pnimi”, 88. p.: Viss mūsu darbs ir tajā, lai no jauna atklātu un paceltu augšup visas tās dvēseles, kuras atdalījās no Ādama Rišona un nokrita lejup iekš klipot, un novest tās līdz tādam savas sākotnējās saknes veidam, kādā tās atradās līdz Atzīšanas Koka aizlieguma pārkāpšanai.

Garīgās vēlmes mūsos ir sašķeltas: es vēlos garīgo, taču sev, bez apvienošanās ar citiem. Tā arī ir sašķeltība. Un ja tomēr mēs cenšamies savienot šīs daļas, tad veidojam garīgo parcufu, struktūru, sistēmu Ādams Rišons.

Bāls Sulams, raksts „600 tūkstoši dvēseļu”: Sacīts, ka pastāv 600 tūkstoši dvēseļu, un katra dvēsele dalās vairums dzirkstelēs. Kā to saprast? Garīgais taču nedalās daļās, un sākotnēji nekas netika radīts, izņemot vienu dvēseli – Ādams Rišons.

Kā tad šī struktūra varēja sašķelties?

Patiesībā pasaulē nav nekā cita, izņemot vienu dvēseli. Un šī dvēsele atrodas jebkurā no Israēla dēliem.

Katrā no tiem, kas tiecas uz garīgo, atrodas šī kopējā struktūra, kuru radīja Radītājs.

…Pilnībā katrā – kā Ādama Rišona dvēselei. Garīgais nedalās un nesašķeļas daļās, kā tas raksturīgs materiālajam. Turklāt 600 tūkstošos daļās un vairums garīgajās dzirkstelēs dvēseli dala cilvēka egoisms.

Katrs no mums ir dalīts, nošķirts, sašķelts iekšienē.

Sākumā egoistiskais ķermenis izgrūž un attālina no sevis dvēseles gaismu. Taču, ja ar kabalas studēšanas palīdzību ķermenis labojas (atbrīvojas no egoistiskā nolūka), tad tajā pakāpē sāk viņā starot kopējā dvēsele.

Katru reizi, kad iet runa par garīgo darbu, mēs atgriežamies pie tās pašas problēmas: kā apvienoties?

Attiecībā uz materiālo ķermeni pastāv divi stāvokļi:

– Cilvēks jūt savu atsevišķo dvēseli un nesaprot, ka tā ir kopējā visa Israēla dvēsele. Un tas patiešām ir

liels trūkums, kas arī noved pie visas sašķeltības.

– Pa īstam vēl nestaro viņam kopējā Israēla dvēsele visā savā pilnībā, bet tikai daļēji, tas ir, tajā pakāpē, kādā tā ir izlabota un atgriezta kopībā.

Un tā ir zīme, ka ķermenis ir pilnīgi izlabojies, tad cilvēks sajūt, ka viņa dvēsele atrodas visā Israēla tautā, katrā no viņiem, un tāpēc vairs nejūt sevi kā atdalītu no citiem daļu, jo tās ir atkarīgas viena no otras. Un tad viņš kļūst pilnība, bez jebkāda trūkuma, un viņā pa īstam staro dvēsele visā savā pilnībā kā Ādama Rišona dvēselē, jo pilnībā izlabojies viņa ķermenis (egoistiskā vēlme) un vairs nekalpo kā ierobežojums un šķērslis, tādējādi ļaujot tam pilnībā saplūst ar Israēla kopību.

Ja cilvēks savienojas ar citiem un gatavs tos pieņemt sevī, iedalīt viņiem vietu savā sirdī, ja ir gatavs sajust visu pasauli savā sirdī, savā vēlmē – tad viņš nonāk pie pareizās realitātes uztveres.

Visa realitāte atrodas cilvēkā. Mūsu egoisms izstumj to no sirds, un kad mēs atbrīvojamies no egoisma un esam gatavi absorbēt sevī visu esamību, tā ienāk iekšienē un iespiežas mūsu vēlmē.

Un tad noskaidrojas: nav nekā cita, izņemot to, ar ko piepildīta mūsu vēlme. Es saturu sevī visu pasauli un nav realitātes ārpus manis, ārpus tā, kas atrodas manā sirdī, manā vēlmē. Es – vesela pasaule. Visi biedri atrodas manī, un es sajūtu viņus kā savas daļas. Pat ne daļas – jo viņi taču sāk saliedēties vienā vēlmē ar nosaukumu „Ādams Rišons”. Un šī vēlme iegūst formu, dēvētu „Radītājs” (Bore), kas nozīmē: „atnāc un ieraugi” (bo-re).

Tādā veidā cilvēks atklāj sevī vienas dvēseles realitāti. Viss pateicoties tam, ka mēs atveram sirdi, vēloties sajust biedrus, atvēlēt viņiem vietu iekšienē, ar to laužam barjeru, kas atrodas starp mums un garīgo pasauli, starp egoistisko sajūtu, kurā nav vietas citiem, un jaunu sajūtu, kuru es atklāju, kad ielaižu viņus sevī.

Bāls Sulams, 4. vēstule: Vienīgais, kas tev vajadzīgs, iziet „Radītāja svētītā laukā”, savākt visus orgānus, kuri atdalījās no tavas dvēseles, un savienot tos vienā ķermenī. Šajā absolūtajā ķermenī Radītājs uz mūžīgiem laikiem ievietos savu Šhinu, un dižās gudrības avots un gaismas augstākās upes kļūs kā neizsīkstošs avots.

No Aravas kongresa 3. nodarbības, 24.02.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Kopīgā dvēsele „Ādams”, Norises | Add Comment →