Attīstīties ar gaismas ātrumu

Kongress Aravas tuksnesī. 1. nodarbība

Patiesībā garīgais darbs ir ļoti īss un vienkāršs, ja pacelsimies virs egoistiskā nolūka un vēlēsimies pārbaudīt, cik lielā pakāpē mēs tajā eksitējam. Tikai jāskatās no ārienes, jo to nav iespējams izpētīt  un sajust, kamēr atrodies egoisma iekšienē, un tas valda pār tevi un piekukuļo tevi, atņemot spēju izturēties kritiski.

Lai būtu par objektīvu pētnieku un taisnīgu tiesnesi, tev jābūt pilnīgi neatkarīgam no tā, ko tu pārbaudi. Tā jau ir ļoti augsta pakāpe. Taču jāmēģina un jāsāk no mazuma, lai pēc iespējas kritiskāk sevi novērtētu. Tas tiek dēvēts par ļaunuma apzināšanos. Pastāvīgi jāpārbauda: kāds ir mans nolūks attiecībā uz jebkuru darbību, uzskatu, veicamo kustību.

No šejienes nekavējoties var pāriet uz prasību mainīt savu dabu, jo mana daba ir egoistiska, taču ir cita daba – atdeve.

Mēs redzam no savas vēstures, cik daudz miljardi gadu bija nepieciešams nedzīvās dabas attīstībai, simtiem miljardi gadu – augu dzīves attīstībai, simtiem tūkstoši gadu – dzīvnieku pasaules attīstībai. Un cik ātri virzījās cilvēka attīstība – dzīvnieku dabas pēdējā attīstības pakāpe, kas izgāja ārpus parasta dzīvnieka robežām. Tas aizņēma tikai 20-30 tūkstošiem gadu.

Taču katrā pakāpē ir savi noteikti etapi, tā dēvētās „10 sfirot”, un mēs redzam, cik daudz pievienoja 20. gadsimts mūsu galīgajai attīstībai salīdzinājumā ar visām iepriekšējām tūkstošgadēm.

Tāpat notiks arī mūsu garīgajā attīstībā, tikai daudzkārt ātrāk. Viss, kas norisinājās vēsturē tūkstošu un miljardu gadu gaitā, mums var notikt dažu stundu laikā. Līdz pat tādai pakāpei, jo garīgajā nepastāv laiks! Šīs izmaiņas var būt momentānas.

Un īpaši tāpēc, ka mēs dzīvojam tādā laikā, kad visa cilvēce (tas ir, viss universs) sāk pietuvināties sava egoistiskā nolūka, sava ego ļaunuma apzināšanai.

Nav vairs brīnums, ka tas atklāsies visā pilnībā. Daudziem cilvēkiem pasaulē tas jau ir nepieciešams un vairāk vai mazāk viņi saprot, tikai neredz iespēju kaut ko darīt. Visi runā skaistus vārdus, taču tālāk par vārdiem nekas nevirzās.

Tas nozīmē, ka mūsu izmaiņas var notikt ļoti ātri, un viss ir atkarīgs no mums. Tādējādi „mēs sanācām šeit kopā tādēļ, lai paceltos uz cilvēka pakāpi”, kurš pats ir saimnieks savam nolūkam: vai tas būs sevis dēļ, vai atdeves dēļ. Mums nepieciešams tikai notvert savu nolūku „aiz astes” un pastāvīgi noskaidrot to, kādā nolūkā mēs atrodamies, pastāvīgi nodarbojoties tikai ar to. Nav svarīgi, kādas darbības mēs veicam – galvenais ir nolūks.

Pasaule, kas funkcionē uz darbību pamata, tiek dēvēta par šo pasauli, jo tajā eksistē tikai viens nolūks. Turklāt tā pasaule, kura darbojas uz nolūku pamata, tiek dēvēta par augstāko pasauli.

Ja cilvēks atklāj, ka viņa nolūks – egoistisks, tas arī tiek dēvēts par garīgo un augstāko pasauli, tikai no „kreisās puses”, no nešķīsto spēku puses, „klipa”. Taču tas jau ir garīgais līmenis, tādēļ mums jābūt ieinteresētiem pat ļaunuma atklāšanā un jāpriecājas, ka to atklājam.

Galvenais, ka pieeju izpētei no nolūka redzes punkta. Un vai tas būs labs vai slikts, sevis dēļ vai atdeves dēļ – tas nav svarīgi, mans uzdevums tikai vairāk tajā iedziļināties un vienīgi tajā dzīvot.

Tadējādi es pāreju uz pilnīgi citu savas dzīves diapazonu – uz manas attieksmes pret to noskaidrošanu tikai saskaņā ar nolūku. Un ne par ko citu es vairs neraizējos. Ja mēs koncentrēsim uz to visu savu uzmanību, tad atklāsim šeit sīku, šauru spraugu uz garīgo pasauli!

Visa grūtība tajā, lai katrreiz notvertu savu nolūku un pastāvīgi tajā atrastos. Un tad mēs sāksim attīstīties ar gaismas ātrumu! Tam gandrīz nebūs nepieciešams laiks, tā jau ir dzimšana nolūku pasaulē.

No 1. nodarbības Aravas kongresā, 23.02.2012.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: