Viedoklis: Pēc globālās ekonomiskās krīzes, kas ilga četru gadu garumā, ir skaidrs, ka tā kļuvusi arvien dziļāka. Pagātnē, divu gadu laikā pēc XX gadsimta Lielās depresijas sākuma, par visu valstu neformālu lozungu kļuvis kliedziens: „Nekāda atbalsta viens otram, nekādas vienotas politikas, lai glābjas, kas var!”. Drīz pēc tā sākās zināmie politiskie apvērsumi, bet pēc tiem arī kari, kurus mēs nevēlamies atcerēties.

Četru gadu laikā pēc XXI gadsimta Lielās krīzes sākuma saglabājas cerība uz apzinātu tās pārvarēšanu. Pašlaik tā ir tikai cerība. Ne vairāk, bet arī ne mazāk.

Replika: Bāls Sulams skaidri saliek pa vietām iespējamo nākotni – vai nu vienošanās pārvarot visas pretrunas, vai nu pasaules atomkarš, pēc kura mums no jauna tiks dota iespēja nonākt pie vienotības, kura ir obligāta saskaņā ar Dabas plānu.

Avots krievu valodā

Filed under: Krīze un globalizācija | Add Comment →