Tautas kalpi

Viss „priesteru” (koenov) darbs, par kuru tik daudz rakstīts Torā, būtībā veltīts rūpēm par citem. Šķiet it kā tie būtu kādi rituāli dievkalpojumi Templī, kurus notur virspriesteris (Koen agadoļ) kopā ar Koeniem un Levītiem, bet visa tauta tos apkalpo, veicot ziedojumus. Taču viņi māca tautu un veic visus labojumus, jo Radītājs to gaida tieši šajos pašos dziļākajos un attālākajos no Viņa vēlmes slāņos.

Mēs domājam, ka priesteri – tas ir kas atdalīts no tautas, kaut kur pašā augstumā. Gluži otrādi, „kalpotāju valstība” – tie, kas iet tautā un rūpējas par to kā par zīdaini, līdz viņš pacelsies augšup un izaugs līdz galīgai saplūsmei ar Radītāju. Koena pienākums – novest tautu pie tāda stāvokļa.

Gaisma iedarbojas uz vēlmes augšējiem slāņiem, kuri dēvēti par Koeniem, Levītiem, Israēlu. Un tad šie vēlmes slāņi strādā ar pārējiem slāņiem. Līdz galīgajai labošanai šī piramīda nemainās. Taču, kad labošanās beigās atnāk „daudzpusīga un apkopojoša” (rav paalim umekabcieļ) gaisma, tā pārvērš visu šo piramīdu aplī.

Tomēr līdz tam brīdim tiek ievērota īpaša labojumu kārtība, kuri vienmēr nāk no augšienes lejup, cauri visām pasaulēm līdz pašam beigu posmam, līdz sašķeltajām dvēselēm – un no tām atpakaļ augšup.

Atbilstoši savas vēlmes dziļumam (avijut) dvēseles saņem dažādu vadību: caur Acilut, Brija, Ecira, Asija pasaulēm. Vai arī vispār pilnībā atslēdzas no personīgās augstākās vadības, kas dēvēta par šīs pasaules pakāpi. Tāpēc tam, kurš atrodas zemākajās pasaulēs, jāsaņem vadība caur augstākām pakāpēm: Koeniem, Levītiem, Israēlu, kuriem jārūpējas par pasaules tautām, jānodrošina mācības, audzināšana. (Tā tiek dēvētas četras vēlmes pakāpes).

Pasaules tautas savā pakāpē cieš no pasaulīgajām materiālajām problēmām. Taču šīs ciešanas ir bezcerīgas, jo šīm problēmām nav risinājuma. Ciešanu veids – materiāls, bet to būtība – garīga, jo pret ciešanām nav atveseļošanās līdzekļa kā tikai virzība uz saplūsmi ar Radītāju.

Tāpēc mums ir nepieciešams organizēt kopīgu jaunas izglītības sistēmu un jāparūpējas par visiem. Un tikai pateicoties tam, mēs paši izpelnīsimies saplūsmi.

Mums ir jāsaprot, ka radījuma mērķis sākotnēji tika virzīts uz visu cilvēci. Un tāpēc, tiecoties savstarpēji savienoties, mums pastāvīgi jāatceras, kādēļ mēs to darām: lai nodotu labošanās metodiku visai pasaulei, kura ar katru dienu atklāj, ka atrodas arvien bezcerīgākā stāvoklī. Pasaule redz, ka tai ir nepieciešama labošanās metodika, bet tās nav. Tāpēc mums tā ir jāatklāj sev pašiem, bet pēc tam jānodod pasaulei.

No nodarbības pēc raksta „Galvojums”, 19.02.2012.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: